Piektdien, 19. janvārī klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis devās reģionālajā vizītē uz Valmieras novadu. Dienas pirmajā pusē ministrs apmeklēja Valmieras novada pašvaldību, kā arī uzņēmumu AS "Valmieras stikla šķiedra". Savukārt dienas otrajā pusē ministrs apmeklēja Vidzemes augstskolu un AS "Valmieras enerģija", kā arī tikās ar Valmieras uzņēmēju apvienību "Ozols".
Apmeklējot Valmieras novada pašvaldību, ministrs K. Melnis tikās ar pašvaldības mēru Jāni Baiku – tika pārrunātas aktualitātes klimata un enerģētikas jomā, kā arī pašvaldības paveiktais šajās jomās, īstenoto projektu pieredze, kā arī turpmākie attīstības plāni. Pašvaldības mērs iepazīstināja ar Valmieras novadā paveikto energoefektivitātes veicināšanai, sniedza ieskatu energopārvaldības sistēmā, kā arī plānotajos attīstības projektos. Mērs uzsvēra, ka viena no pašvaldības prioritātēm ir energoefektivitātes pasākumu īstenošana pašvaldības ēkās, lai samazinātu enerģijas patēriņu, vienlaikus uzlabojot arī vides kvalitāti.
Ministrs Kaspars Melnis: “Tālredzīgi un ilgtspējīgi lēmumi no pašvaldības puses sniedz ievērojamu ieguldījumu novada attīstībā. Atjaunīgo energoresursu izmantošanas īpatsvara ievērojama palielināšana apkures nodrošināšanā, kā arī izmantotās enerģijas apjoma samazināšana viennozīmīgi nes labumu kā novada iedzīvotājiem, tā arī nodrošina novada klimatneitralitātes mērķu pakāpenisku sasniegšanu.”
Valmieras novada pašvaldības mērs norādīja arī uz plānotajiem projektiem – trīs vēja parku izveidi novadā, kas raisa diskusijas iedzīvotāju vidū. Ministrs savukārt uzsvēra, ka ir būtiski veicināt sabiedrības informētību un izglītošanu vides un klimata jautājumos.
“Ir izveidojusies duāla situācija – zaļos risinājumus un zaļās enerģijas ražošanu nepieciešams attīstīt, lai nodrošinātu enerģijas pieejamību un drošību, vienlaikus sasniedzot Eiropas Savienības zaļā kursa mērķus. Nereti gadās, ka zaļajai enerģijai tiek pausts atbalsts iedzīvotāju vidū, bet šaubas iezogas mirklī, kad vēja parku ieceri plānos attīstīt novadā, kurā dzīvo. Tas ir pašsaprotami, tamdēļ būtiski rast kopsaucēju un risinājumus, kas ir pieņemami visām iesaistītajām pusēm, lai kopā valsts mērogā mēs spētu sasniegt klimata un enerģētikas mērķus. Esam jau ceļā uz regulējuma izstrādi tam, lai padarītu vēja parkus pievilcīgus iedzīvotājiem, kuru māju tuvumā tie tiks izbūvēti, proti, nodrošinot, ka vietējās kopienas saņem kompensāciju kopienas attīstībai tajās zemēs, kurās uzbūvēti vēja parki,” klāstīja ministrs K. Melnis.
Ministrs apmeklēja arī Valmieras novada energoietilpīgāko uzņēmumu AS “Valmieras stikla šķiedra”. Tikšanās laikā ar uzņēmuma pārstāvjiem Ģirtu Vēveri un Andris Oskaru Brutānu tika pārrunāti ar enerģētiku saistīti jautājumi, kā arī tika sniegts ieskats uzņēmuma vēsturē, darbībā un nākotnes redzējumā, kas saistīts ar starptautisko konkurētspēju un zaļā kursa radītajiem izaicinājumiem.
Dienas otrajā pusē ministrs apmeklēja Vidzemes Augstskolu, kur tikšanās ietvaros Vidzemes Augstskolas vadība un pārstāvji sniedza ieskatu augstskolas darbībā, diskutēja par klimata un enerģētikas jomas aktualitātēm, aicinot ministru sniegt ieskatu ministrijas prioritātēs.
K. Melnis uzsvēra, ka viena no galvenajām prioritātēm ir Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) izstrāde, uzsverot, ka šobrīd Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) notiek plašs diskusiju cikls, pieaicinot nozares uzņēmējus, nevalstiskās organizācijas u.c., lai uzklausītu priekšlikumus NEKP pilnveidošanai. Ministrs aicināja arī Vidzemes Augstskolu iesaistīties diskusijās un sniegt savu redzējumu NEKP pilnveidošanai. Tāpat ministrs uzsvēra, ka, veidojot regulējumu, KEM pastāvīgi strādā ar pētniecības un zinātnes nozaru pārstāvjiem, aicinot arī Vidzemes Augstskolu sadarboties nākotnē.
Pēc tikšanās tika apmeklēta arī AS “Valmieras enerģija” katlumāja Dakstiņu ielā, kā arī Rietekļa ielā būvniecības procesā esošā uzņēmuma jaunā katlumāja. Valmiera 2014. gadā uzsāka pakāpenisku pāreju no dabasgāzes uz atjaunīgo energoesursu izmantošanu. Plānots, ka līdz ar jaunās katlumājas nodošanu ekspluatācijā – Valmieras pilsētā 98% siltumenerģijas būs ražota no atjaunīgiem resursiem.
SIA “Adven Latvia” norāda, ka viens no veidiem, kā ātrāk sasniegt izvirzītos klimata un enerģētikas mērķus un attīstīt nozari, ir veidot publiskā un privātā sektora sadarbību – mūsu pieredze rāda, ka šāda veida sadarbībām centralizētajā siltumapgādē ir milzu potenciāls, kas var būt galvenais dzinējspēks Latvijas ceļam uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu un reģiona enerģētisko neatkarību. Šāds sadarbības modelis veiksmīgi strādā arī Valmierā – AS “Valmieras enerģija”. Investīciju piesaiste no privātā sektora, neskarot pašvaldības un valsts budžetu, ļāvusi stiprināt konkrētā reģiona enerģētisko neatkarību, vienlaikus mazinot enerģētiskās nabadzības risku. Vēl 2014. gadā Valmierā 98% siltumenerģijas tika saražota no dabasgāzes, bet desmit gadus vēlāk tie ir tikai 10%. Šādas atjaunojamā kurināmā bilances palielinājuma rezultātā 2022./2023. gada apkures sezonā Valmieras iedzīvotāju, valsts un pašvaldības līdzekļu ietaupījums bija vairāk nekā 10 miljoni eiro, kas netika samaksāti par dabasgāzi.
K. Melnis uzsver: “Esam šobrīd sākuši darbu pie nosacījumu izstrādes Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda atbalsta programmai energoefektivitātes veicināšanai centralizētajā siltumapgādē, tostarp paredzot investīcijas arī jaunu pieslēgumu izbūvei, lai pie esošas centralizētās siltumapgādes sistēmas pievienotu jaunus objektus. Atbalsta saņēmēji attiecīgajā programmā būs centralizētās siltumapgādes uzņēmumi, tai skaitā, pašvaldību kapitālsabiedrības. Pieejamais atbalsts būs aizdevums ar kapitāla atlaidi. Attiecīgos nosacījumus publiskajai apspriedei ir plānots nodot tuvāko mēnešu laikā.”
Savukārt dienas noslēgumā ministrs K. Melnis tikās ar Valmieras uzņēmēju apvienību “Ozols”. Tikšanās laikā izrunātas enerģētikas un klimata nozares aktualitātes, ministram sniedzot atbildes uz uzņēmēju jautājumiem.