Publicēts: 06.10.2025.
Atbalsta-programma-Dūņas

Īsumā par programmu: Notekūdeņu dūņu pārstrāde - infolapa (.pdf)

Lai īstenotu Eiropas Zaļā kursa, Aprites ekonomikas rīcības plāna  un Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam (NEKP) mērķus, Latvijā tiek attīstīta efektīvāka,videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka notekūdeņu dūņu apsaimniekošana. Notekūdeņu dūņas, kas rodas bioloģiski attīrot sadzīves un ražošanas notekūdeņus, satur vērtīgus organiskos un minerālu resursus, kurus iespējams izmantot enerģijas ražošanā, lauksaimniecībā un infrastruktūras attīstībā.

ES Kohēzijas fonda atbalsts tiks piešķirts sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas darbosies kā Dūņu centru operatori. Līdz 2029. gadam plānots izveidot papildu jaudu vismaz 20 000 tonnu dūņu pārstrādei gadā, pārstrādājot kopumā vairāk nekā 68 000 tonnas dūņu gadā.

Līdz šim ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji Latvijā izmantojuši dažādus individuālus risinājumus dūņu apsaimniekošanā. Ieviešot vienotu valsts līmeņa pieeju, būs iespēja pilnvērtīgi izmantot notekūdeņu dūņas kā atjaunojamu resursu un integrēt tās tautsaimniecībā.

  • Nozīmīgākie ieguvumi no šīs programmas īstenošanas:
    • samazinātas SEG emisijas un vides piesārņojums;
    • efektīvāka resursu atkārtota izmantošana;
    • aprites ekonomikas un bioekonomikas mērķu īstenošana;
    • vienota pieeja dūņu pārstrādei visā valstī;
    • jaunas tehnoloģijas un infrastruktūra, kas veicina ilgtspējīgu attīstību.
  1. Kopējais pieejamais finansējums: ~ 27, 2 milj  eiro.
  2. Kohēzijas fonds: 23, 148 681 milj euro​.
  3. Finansējums tiek nodrošināts kā daļa no Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.
  4. Atbildīgā iestāde: Klimata un enerģētikas ministrija.
  5. Atlases veids: Atklāta projektu iesniegumu atlase plānošanas reģiona ietvaros.
  6. Īstenošanas periods: 31.12.2029.
  7. Finansēšanas avots: Kohēzijas fonds un privātais finansējums.
Līdzfinansē ES - NAP logo

Plašāka informācija: ⤵️

Programmas mērķis ir veicināt notekūdeņu dūņu pārstrādes infrastruktūras attīstību Latvijā, lai mazinātu vides piesārņojumu, nodrošinātu resursu apriti un samazinātu apglabājamo dūņu apjomus. Atbalsts tiek sniegts sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodrošina dūņu apstrādi un pārstrādi pašvaldību teritorijās, ievērojot vides aizsardzības prasības un Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna prioritātes.

Projekta ietvaros plānoti ieguldījumi modernās notekūdeņu dūņu pārstrādes tehnoloģijās, tai skaitā biogāzes ieguvē, kompostēšanā un citos resursu atgūšanas procesos, kā arī smaku un piesārņojuma samazināšanas risinājumos. Atbalsts paredzēts arī nepieciešamajai infrastruktūrai un aprīkojumam, lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu dūņu apsaimniekošanu.

  1. Notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtu iegāde un uzstādīšana.
    Investīcijas modernās tehnoloģijās, tai skaitā biogāzes ieguves, žāvēšanas, pirolīzes vai kompostēšanas iekārtās, lai nodrošinātu dūņu pārstrādi atbilstoši vides aizsardzības prasībām un resursu atgūšanas principiem.
  2. Smaku un piesārņojuma samazināšanas risinājumu ieviešana.
    Gāzu uztveršanas, biofiltru un citu tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, smaku un citu piesārņotāju izplatīšanos apkārtējā vidē.
  3. Notekūdeņu dūņu pārstrādes procesā radušos notekūdeņu un fugāta attīrīšanas infrastruktūras izveide.
    Iekārtu izbūve un aprīkojuma iegāde procesu notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai, lai novērstu piesārņojuma nokļūšanu vidē.
  4. Specializētā aprīkojuma un transportlīdzekļu iegāde.
    Tehnikas, piemēram, komposta apmaisītāju, irdinātāju, frontālo iekrāvēju, tīro vai bezemisiju transportlīdzekļu iegāde, lai nodrošinātu efektīvu dūņu un komposta pārkraušanu un transportēšanu.
  5. Notekūdeņu dūņu pārstrādes kompostēšanas laukumu un palīgiekārtu izbūve.
    Kompostēšanas laukumu, uzglabāšanas vietu un nepieciešamās infrastruktūras izbūve vai pielāgošana, lai nodrošinātu dūņu drošu un ilgtspējīgu pārstrādi.
  1. Dūņu radītā vides piesārņojuma samazināšana.
    Samazināsies nepareizi apsaimniekotu vai apglabātu notekūdeņu dūņu radītais piesārņojuma un smaku apdraudējums videi un sabiedrības veselībai.
  2. Resursu atkārtotas izmantošanas veicināšana.
    Tiks palielināts biogāzes, biometāna vai komposta apjoms, kas iegūts no notekūdeņu dūņām, tādējādi stiprinot aprites ekonomikas principu ieviešanu.
  3. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana.
    Pateicoties modernām tehnoloģijām un smaku uztveršanas risinājumiem, tiks mazinātas emisijas un uzlabots gaisa kvalitātes stāvoklis.
  4. Ilgtspējīgas dūņu apsaimniekošanas sistēmas izveide.
    Tiks izveidota efektīva un mūsdienu vides prasībām atbilstoša infrastruktūra notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai un pārstrādei.
  1. Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji. Komersanti un pašvaldību uzņēmumi, kas nodrošina notekūdeņu dūņu pārstrādi un apsaimniekošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem.
  2. Pašvaldības. Pašvaldības, kuras deleģē notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu vai ir iesaistītas infrastruktūras izveidē un uzraudzībā.
  3. Iedzīvotāji. Sabiedrība kopumā, kam samazināsies vides piesārņojuma riski, uzlabosies dzīves kvalitāte un tiks nodrošināta efektīva resursa izmantošana.

Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam: Programma nosaka stratēģiskos mērķus un prioritātes ES fondu ieguldījumiem.

  • Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024.–2027. gadam MK noteikumu projekts 24-TA-2801 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālo centru darbību” (Statuss: saskaņošanā).
  • Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums.
  • Likums “Par piesārņojumu”.
  • Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmums Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi VAI Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar kuru noteiktas atbalsta kategorijas, kas tiek uzskatītas par saderīgām ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu