Informācija tīmekļvietnē tiek papildināta. Tikmēr plašāku informāciju varat skatīt šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/noturigie-organiskie-piesarnotaji
Vieni no bīstamākajiem piesārņotājiem, kas cilvēku darbības rezultātā var nonākt vidē, ir noturīgie organiskie piesārņotāji (NOP). Tie ir ļoti toksiski, var izsaukt virkni nelabvēlīgu efektu, piemēram, cilvēku un dzīvnieku saslimšanu, iedzimtus defektus, var izraisīt vēzi, alerģijas, bojāt nervu sistēmu un imūnsistēmu.
Šie ļoti stabilie savienojumi vidē var saglabātie vairākus gadus, pat gadu desmitus pirms tie noārdās. Bez tam, noturīgie organiskie piesārņotāji bioakumulācijas procesa rezultātā uzkrājas dzīvo organismu taukaudos, kur to koncentrācija var daudzkārt palielināties (līdz pat 70 000 reižu salīdzinājumā ar fona līmeni). Zivis, plēsīgie putni, zīdītāji un cilvēki, kas atrodas barības ķēdes augšgalā, var akumulēt vislielākās noturīgo organisko piesārņotāju koncentrācijas. Šo procesu rezultātā noturīgie organiskie piesārņotāji ir atrasti cilvēku un dzīvnieku organismos, kas dzīvo Arktiskajos apgabalos tūkstošiem kilometru tālu no galvenajiem piesārņojuma avotiem.
Protams, lielākai daļai noturīgo organisko piesārņotāju ir atrasti alternatīvi savienojumi. Tomēr augstās izmaksas, sabiedrības intereses trūkums, atbilstošas infrastruktūras un tehnoloģiju trūkums bieži aizkavē šo savienojumu plašāku izmantošanu. Iespējamie risinājumi ir jāpiemēro gan atbilstoši katras vielas īpašībām un izmantošanas mērķiem, gan katras valsts klimatiskajiem un sociāli-ekonomiskajiem apstākļiem.
NOP iedala sekojošās grupās:
-
NOP saturošos augu aizsardzības līdzekļos (aldrīns, DDT, dieldrīns, endrīns, heksabrombifenils, heksahlorbenzols, heksahlorcikloheksāns (HCH), heptahlors, hlordāns, hlordekons, mirekss, toksafēns);
-
NOP saturošos rūpniecībā izmantojamos ķīmiskos produktos (polihlorētie bifenili (PHB), heksahlorbenzols);
-
NOP saturošos blakusproduktos (polihlorētie dibenzo-p-dioksīni (dioksīni), polihlorētie dibenzofurāni (furāni), poliaromātiskie ogļūdeņraži, PHB).
1998. gada 24. jūnijā Orhusā (Dānijā) tika pieņemts ANO/EEK konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos protokols “Par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem” (turpmāk – Protokols), kuru parakstīja arī Latvija. Protokola galvenais mērķis ir novērst noturīgo organisko piesārņotāju izmetes un noplūdes. Kopumā tas aptver 16 īpaši bīstamas vielas – 12 pesticīdus, 2 ķīmiskos produktus, kurus izmanto rūpniecībā, un 3 termisko procesu blakusproduktus.
Protokols aizliedz ražot un izmantot vairākus ķīmiskos produktus (aldrīnu, hlordānu, hlordekonu, dieldrīnu, endrīnu, heksabrombifenilu, mireksu un toksafēnu). Tajā pašā laikā Protokols stingri aizliedz izmantot DDT, heksahlorcikloheksānu (HCH), ieskaitot HCH izomēru lindānu, un PHB.
Protokolā ir iekļauti noteikumi darbībām ar to vielu atkritumiem, kuras tiks aizliegtas. Tas uzliek prasību iesaistītajām pusēm samazināt dioksīnu, furānu, poliaromātisko ogļūdeņražu un heksahlorbenzola izmetes salīdzinot ar 1990. gada izmešu līmeni (vai cita gada līmenim laika posmā no 1985.gada līdz 1995.gadam). Protokolā ir noteiktas emisiju robežvērtības sadzīves, bīstamo un slimnīcu atkritumu sadedzināšanai. Protokols stājās spēkā 2003.gada 23.oktobrī.
ANO/EEK uzsāktās iniciatīvas pārrauga globālās rīcībās attiecībā uz noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem. 2001. gada 22. un 23. maijā Stokholmā Diplomātiskās konferences laikā tika pieņemta un parakstīta konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (turpmāk - Stokholmas konvencija). Stokholmas konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem Latvijas Republikā stājās spēkā 2005.gada 26.janvārī.
Likums Par Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem
Stokholmas konvencija nosaka pasākumus, kas jāveic, lai kontrolētu noturīgo organisko piesārņotāju ražošanu, importu, eksportu, apglabāšanu un izmantošanu. Valdībām jāveicina labākās pieejamās tehnoloģijas un prakses, lai aizstātu esošos noturīgos organiskos piesārņotājus un nepieļautu jaunu izstrādi. Valstīm būs jāizstrādā attiecīga likumdošana un rīcības plāni, lai nodrošinātu saistību izpildi.
Kontroles pasākumi attiecas uz 12 vielām. Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komisija regulāri izskatīs, kādas jaunas vielas nepieciešams iekļaut noturīgo organisko piesārņotāju sarakstā, lai sekotu līdzi jauniem zinātnes atklājumiem. Šobrīd 12 noturīgie organiskie piesārņotāji ietver 8 pesticīdus (aldrīnu, hlordānu, DDT, dieldrīnu, endrīnu, heptahloru, mireksu un toksafēnu), 2 vielas, ko izmanto rūpniecībā (PHB un heksahlorbenzolu, kas arī ir pesticīds) un 2 blakusproduktus, kas rodas sadedzināšanas un rūpniecības procesos (dioksīnu un furānu).
Konvencija nosaka vairākus pasākumus:
-
Veikt NOP avotu inventarizāciju un noplūžu (emisijas) apjomu novēršanu;
-
Ieviest labākas tehnoloģijas dažādām jaunām un jau eksistējošām tehnoloģijām un avotu kategorijām;
-
Sekmēt un, kur iespējams, pieprasīt aizstājējmateriālu, produktu un procesu izmantošanu;
-
NOP izmantošanā aizliegt un/ vai veikt likumdošanas un administratīvos pasākumus, lai novērstu vairāku NOP ražošanu un izmantošanu, kā arī veikt nepieciešamās aktivitātes, lai pārtrauktu polihlorēto bifenilu (PHB) saturošas aparatūras izmantošanu sākot ar 2005.gadu;
-
Nodrošināt, ka atkritumi, kā arī uzkrājumi tiek glabāti, savākti, apsaimniekoti, transportēti un iznīcināti videi draudzīgā veidā;
-
Samazināt emisijas no sadedzināšanas procesiem, veicinot labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu.
Konvencija nosaka arī kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa starp valstīm, nepieciešamību informēt plašu sabiedrību par NOP u.c. pasākumus.
Latvija 1994. gadā ratificēja Konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību. Šī konvencija ir spēkā kopš 2000.gada 17.janvāra. Arī šis starptautiskais līgums nosaka dažādu vielu un ķīmisko savienojumu, tai skaitā noturīgo organisko piesārņotāju (aldrīns, DDT, dieldrīns, endrīns, heptahlors, hlordāns, hlordekons, PHB, toksafēns) ražošanas, izmantošanas un uzglabāšanas ierobežojumus.