Kodoldrošiba un aizsardzība pret radiāciju
2000.gadā tika pieņemts likums “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” un saskaņā ar šo likumu izveidota normatīvo aktu bāze radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām un Starptautiskās atomenerģijas aģentūras rekomendācijām. Sasniedzamie mērķi radiācijas drošības jomā un tiem pakārtotie rīcības virzieni iekļauti Vides politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam.
Latvijā ir izveidota efektīva, starptautiskām prasībām atbilstoša radiācijasdrošības un kodoldrošības sistēma, kas ietver jonizējošā starojuma avotu izmantošanas uzraudzību, kā arī drošu jonizējošā starojuma avotu un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un apglabāšanu. Radiācijas drošības prasības pamatā attiecas uz medicīnas jomu, tai skaitā zobārstniecību, kā arī uz veterinārmedicīnu, rūpniecību, zinātnes jomu, bagāžas kontroli.
Latvijā nav darbojošos kodoliekārtu un citu jonizējošā starojuma avotu, kas rada liela apjoma vai augstas aktivitātes radioaktīvos atkritumus. Latvijā ir viens radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekts – glabātava "Radons", uz kuru attiecināmas prasības par apglabāšanas objekta apsaimniekošanu tā darbības laikā un pēc tā slēgšanas. Valsts sistēma radiācijas drošībai, kodoldrošībai un radioaktīvo atkritumu pārvaldībai veidota atbilstoši esošajiem radioaktīvo atkritumu apjomiem, kā arī ņemot vērā aplēses par nākotnē paredzamiem radioaktīvo atkritumu apjomiem.
Visu veidu Latvijā radītie radioaktīvie atkritumi tiek apsaimniekoti atbilstoši normatīvajiem aktiem un drošas pārvaldības principiem. Lai arī ikgadējais Latvijā radītais radioaktīvo atkritumu apjoms ir neliels, ir svarīgi būt pārliecinātiem, ka tie tiek apsaimniekoti cilvēkam un videi drošā veidā, tādējādi veicinot Latvijas dabas vērtību un cilvēka veselības nosargāšanu un saglabāšanu. Tāpat jāņem vērā, ka Latvija līdz 2030. gadam plāno likvidēt vēsturisko mantojumu – Salaspils zinātniski pētniecisko kodolreaktoru, kura demontāžas un likvidēšanas gaitā tiks radīts ievērojams atkritumu apjoms.
Radona gāze
Viens no dabiskas izcelsmes apstarojuma veidiem, ar kuru cilvēki saskaras ikdienā, ir radona gāze (nozīmīgākais radioizotops ir 222Rn). Galvenais radona gāzes avots ir zemes dzīles un attiecīgi teritorijas ģeoloģiskā uzbūve nosaka vislielākos riskus paaugstinātai radona koncentrācijai.
Maza radona daudzuma iedarbībai uz cilvēka organismu ir salīdzinoši neliela ietekme, savukārt ilgstoša liela radona daudzuma iedarbība uz organismu veicina tajā nevēlamas izmaiņas, galvenokārt elpošanas un gremošanas orgānu sistēmā. Radona negatīvā ietekme ievērojami lielāka ir smēķētājiem, radot papildu risku saslimt ar elpošanas orgānu slimībām.
Lai arī 2016. un 2017. gadā veiktie radona gāzes mērījumi parādīja, ka Latvijas teritorijā nav novērojama paaugstināta radona gāzes koncentrācija, 2023. gadā ir izstrādāts Nacionālais radona rīcības plāns, kura pielikums nosaka iesaistīto institūciju rīcību un koordināciju, lai ierobežotu radona gāzes izplatību.
Informatīvs materiāls par radonu: "Radons - dabiskais jonizējošā starojuma avots"
Plašāka informācija par radiācijas drošības un kodoldrošibas principiem un jomu Latvijā pieejama Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra sagatavotajos informatīvajos materiālos, kas pieejami: šeit