Ozona slānis jeb stratosfēras ozons ir ozona molekulu augsta koncentrācija 30 līdz 50 km augstumā (stratosfērā). Galvenā ozona slāņa funkcija ir saules ultravioletā starojuma absorbēšana, tādējādi pasargājot Zemi no tā kaitīgās ietekmes. Mērvienība, kādā izsaka ozona slāņa „biezumu”, ir Dobsona vienība jeb DV. 100 DV = 1 mm. Ozona slāņa normālais „biezums” ir ~ 3 mm (300 DV), bet ozona slāņa vidējais „biezums” virs Latvijas gada garumā svārstās no aptuveni 200 līdz 500 DV.
Ozona slāņa samazināšanās un ozona “caurumu” paplašināšanās ozona slāni noārdošo vielu (OSNV) ietekmē tiek uzskatīta par vienu no 20. - 21. gadsimta nozīmīgākajām vides problēmām. Pārmērīgs ultravioletais starojums palielina iespējamību saslimt ar ādas vēzi un acs kataraktu, novājina imunitāti, samazina lauksaimniecības ražas, kā arī zivju nozveju u.tml.
1995. gadā, lai atbalstītu pasaules valstu centienus ozona slāņa aizsardzībā un sekmētu OSNV izņemšanu no saimnieciskās aprites, Latvija pievienojās 1985. gadā pieņemtajai Vīnes konvencijai “Par ozona slāņa aizsardzību” un 1987. gadā pieņemtajam Monreālas protokolam “Par ozona slāni noārdošajām vielām”.
1988. gadā Monreālas protokolam pievienojās arī Eiropas Savienība. Lai pildītu Monreālas protokola prasības, Eiropas Savienība pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra regulu (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām. No 2024. gada 11. marta spēkā stājusies jauna regula – Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 7. februāra regula (ES) 2024/590 par ozona slāni noārdošām vielām un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1005/2009 (turpmāk – regula 2024/590). Regulas terminoloģijā OSNV ir gan tādas vielas, kas tiek kontrolētas saskaņā ar Monreālas protokolu (I pielikums), gan arī tādas, kas saskaņā ar Monreālas protokolu netiek kontrolētas (II pielikums).
Par regulas 2024/590 īstenošanu kompetentā institūcija ir Klimata un enerģētikas ministrija, taču dažādu regulā noteikto prasību ieviešanā un kontrolē ir iesaistītas sekojošas institūcijas:
Būtiskākie Latvijā īstenotie projekti ozona slāņa aizsardzības jomā:
- Tehniskās sadarbības programma “Ozona slāni noārdošo vielu izņemšana no saimnieciskās aprites” (1997. - 1998.g.)
- UNDP/GEF projekts “Hlorfluorogļūdeņražu izņemšana no saimnieciskās aprites Latvijas aerosolu rūpniecībā” (1999. - 2001.g.)
- UNDP/GEF projekts “Nacionālās programmas ieviešana aukstuma nesēju atgūšanai un reciklēšanai” (1999. - 2001.g.)
- UNDP/GEF projekts “Pāreja uz hlorfluorogļūdeņražus neizmantojošām tehnoloģijām putu materiālu ražošanā - RITOLS” (1999. - 2000.g.)
- UNDP/GEF projekts „Pilnīga metilbromīda izņemšana no saimnieciskās aprites pārejas ekonomikas valstīs” (2004.g.)
- UNEP/GEF projekts “Institucionālā stiprināšana Monreālas protokola īstenošanai Latvijā” (2004. - 2006.g.)
- UNEP/UNDP/GEF reģionālais projekts „Metilbromīda pilnīga izņemšana no saimnieciskās aprites pārejas ekonomikas valstīs” (2005. - 2008.g.)
Plašāka informācija par ozona slāņa aizsardzību pasaulē: Ozona sekretariāts
Ozona slāni noārdošo vielu importa un eksporta licencēšana
Ozona slāni noārdošo vielu (OSNV) imports un eksports, ko atļauj regula 2024/590 virknē tās 13. un 14. pantā paredzēto izņēmumu, ir pakļauts licencēšanai, kuru veic Eiropas Komisija (EK). EK aprēķina un nosaka kvotas OSNV importam brīvai apgrozībai.
Lai iegūtu licenci OSNV importam vai eksportam, nepieciešams reģistrēties un pēc tam pieslēgties EK izveidotajai elektroniskajai licencēšanas sistēmai. Importam un eksportam nepieciešamas atsevišķas licences.
Lai sniegtu atbalstu licencēšanas procesā, EK ir sagatavojusi metodisko materiālu – vairākas rokasgrāmatas, kas pieejamas EK OSNV licencēšanas elektronisko rokasgrāmatu bibliotēkā (angļu val.; nepieciešams pieslēgties kā reģistrētam lietotājam).
ES spēkā ir īpaši noteikumi konkrētu OSNV importēšanai, lai tās izmantotu laboratorijas un analītiskiem mērķiem (regulas 2024/590 8. pants un Komisijas 2011. gada 24. marta Regula (ES) Nr. 291/2011 par kontrolēto vielu, izņemot daļēji halogenētos hlorfluorogļūdeņražus, būtiskiem laboratorijas un analītiskiem lietojumiem Savienībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām).
OSNV var tikt izmantotas laboratoriskiem mērķiem, ja tām nav pieejamas atbilstošas alternatīvas. Visiem OSNV importētājiem, piegādātājiem un lietotājiem jāreģistrējas Eiropas Komisijas izveidotajā reģistrā (labODS).
Kombinētās nomenklatūras kodi
Visām OSNV ir piešķirti specifiski Kombinētās nomenklatūras kodi, kas uzskaitīti regulas 2024/590 IV pielikumā.
Importējot preces ar Kombinētās nomenklatūras kodiem, kas atbilst tiem, uz ko var attiekties regulas 2024/590 prasības, importētājiem un eksportētājiem jāpārliecinās, vai gadījumā, ja prece ir vai satur OSNV, ir saņemtas atbilstošās licences. Licences nav nepieciešamas, ja preces ar attiecīgajiem Kombinētās nomenklatūras kodiem nesatur vielas, uz ko attiecas regula 2024/590.
Fluorētās siltumnīcefekta gāzes
Fluorētās siltumnīcefekta gāzes (fluorogļūdeņraži jeb F-gāzes) ir dzesēšanā, saldēšanā un dažos citos pielietojumos izmantojamo ķīmisko vielu grupa, kam piemīt arī ievērojams siltumnīcefekta potenciāls, kas atkarībā no konkrētās vielas no vairākiem desmitiem līdz padsmit tūkstošiem reižu pārsniedz pazīstamākās siltumnīcefekta gāzes – oglekļa dioksīda siltumnīcefekta potenciālu.
OSNV izņemšanas no aprites rezultātā F-gāzu izmantošanas apjomi saldēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtās, izolācijas putās, aerosolos un ugunsdzēsības iekārtās kā ES, tā pasaulē būtiski pieaug, radot bažas par to ietekmi uz klimatu.
Lielākajai daļai izplatītāko F-gāzu dzīves ilgums atmosfērā nav liels, taču iekārtu, kurās tās izmantotas, lietošanas ilgums var sasniegt pat 50 gadus, tāpēc bija nepieciešamība rīkoties, lai novērstu iespējamās iekārtās uzpildīto F-gāzu emisijas nākotnē.
F-gāzu apriti un izmantošanu regulē un ierobežo Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 7. februāra Regula (ES) 2024/573 par fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, ar kuru groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un atceļ Regulu (ES) Nr. 517/2014 (regula 2024/573). Šī regula, ko piemēro no 2024. gada 11. marta, atceļ līdz tam spēkā esošo regulu (ES) Nr. 517/2014.
Regulas 2024/573 nozīmīgākās prasības ietver, bet neaprobežojas ar:
- nozīmīgāko apritē esošo daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu tirgū laišanas apjomu pakāpenisku izbeigšanu Eiropas Savienībā līdz 2050. gadam (HFC kvotas)(17. pants un VII pielikums);
- F-gāzu izmantošanas kontroli (13. pants);
- F-gāzu marķējumu (12. pants) – prasība stājas spēkā no 2025. gada 1. janvāra;
- turpmāku F-gāzu izmantošanas aizliegšanu atsevišķās iekārtās (11. pants, 13. pants un IV pielikums);
- F-gāzu emisiju novēršanu no iekārtām, ietverot prasības noplūžu pārbaužu veikšanai un uzskaitei, F-gāzu savākšanai, atgūšanai un iznīcināšanai (5.-8. pants);
- sertifikācijas prasībām darbību veicējiem (10. pants).
Kārtību, kādā Latvijā īstenojamas regulas 2024/590 un regulas 2024/573 prasības, nosaka Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 704 „Prasības darbībām ar ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm”. Lai veicinātu OSNV (CFC un HCFC) un F-gāzu noplūžu novēršanu, šajos noteikumos ir noteiktas prasības šo vielu noplūžu pārbaudēm, kā arī ziņošanu par veiktajām darbībām ar OSNV un F-gāzēm. Noteikumi nosaka arī speciālistu, kas veic darbības ar aukstuma aģentiem, sertificēšanas kārtību, kā arī komersantu licencēšanas kārtību darbībām ar OSNV un F-gāzēm.
Informācija uzņēmumiem par F-gāzu importu
F-gāzu imports vairumā (in bulk)