Ministrija veido valsts politiku, lai nodrošinātu zemes dzīļu racionālu un kompleksu izmantošanu. Ģeoloģijas nozaresiegūst informāciju par zemes dzīļu īpašībām, resursiem un to izmantošanas iespējām. Mērķtiecīga šīs informācijas ieguve, mūsdienīga apstrāde un izmantošana var ievērojami paaugstināt valsts ekonomisko potenciālu un sekmēt tās reģionālo attīstību.
Zemes dzīļu resursus veido tagad vai nākotnē izmantojamie nogulumi, ieži un minerāli, iežos sastopamās šķidrās derīgās vielas, zemes dzīļu siltums un saimnieciskai izmantošanai derīgas ģeoloģiskās struktūras.
Latvijas zemes dzīļu resursus var nosacīti grupēt atkarībā no ģeoloģiskās informācijas pilnīguma:
- izmantojamie (būvmateriālu izejvielas, kūdra, sapropelis, pazemes dzeramais ūdens un ārstnieciskie minerālūdeņi);
- perspektīvie (nafta, struktūras gāzes krātuvju ierīkošanai, zemes siltums).
Saskaņā ar Civillikumu zemes dzīles, tajā skaitā derīgie izrakteņi, pieder zemes īpašniekam. Tomēr, lai nodrošinātu resursu ilgstpējīgu izmantošanu, valsts izvirza savus nosacījumus. Izmantojot likuma „Par zemes dzīlēm”, likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un citu normatīvo aktu regulējumu tiek panākts kompromiss starp zemes īpašnieku interesēm, attīstības vajadzībām un vides aizsardzības prasībām.