Iepakojums

Publicēts: 04.03.2025.
Atjaunināts: 28.08.2026.

Iepakojums – precēm un produktiem pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu produktu – izejvielu un gatavas preces – un iepazīstinātu ar to visā iepakojuma aprites ciklā no ražotāja līdz patērētājam. Iepakojums tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.

Iepakojuma likuma mērķis ir nodrošināt iepakojuma ražošanas attīstību, progresīvu iepakošanas tehnoloģiju ieviešanu un racionālu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu izveidi valstī, tādējādi samazinot izlietotā iepakojuma nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Likums nosaka, ka iepakotājs ir atbildīgs par tā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, kas radies viņa darbības rezultātā, un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu iepakotājs veic pats vai slēdz līgumu ar iepakojuma apsaimniekotāju (ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersantu).

Latvijas un ES tiesību akti uzliek arvien lielākas prasības jautājumos par iepakojuma atkārtotas lietošanas, pārstrādes un reģenerācijas apjomiem. Izlietotā iepakojuma efektīva savākšana un pārstrāde lielā mērā ir atkarīga no tā, vai tas ir sašķirots vai ne. Tieši te iedzīvotāji var dot vislielāko ieguldījumu – šķirojot savus atkritumus, izlietoto iepakojumu.

Klimata un enerģētikas ministrija sagatavo un nosūta Eiropas Komisijai ikgadējo ziņojumu par Latvijas Republikā radītā iepakojuma veidiem un resursu atgūšanas apjomiem. Ziņojumi latviešu valodā 2020. - 2024. gadam:

Iepakojuma regula

Iepakojuma regula pieejama: šeit.

Sekundārie ES tiesību akti (lēmumi, deleģētās vai īstenošanas regulas), kas izdoti uz Iepakojuma regulas pamatā:
- Komisijas deleģētais lēmums par atbrīvojuma piešķiršanu noteiktiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas izmanto palešu aptinamo plēvi un stiprinājuma lentes, no prasības nodrošināt šo iepakojuma formātu 100 % atkārtotu izmantošanu.
Iepakojuma regulas mērķi:
- novērst izlietotā iepakojuma rašanos - samazināt to daudzumu, ierobežot nevajadzīgu iepakošanu un veicināt atkārtoti izmantojama un atkārtoti uzpildāma iepakojuma risinājumus;
- līdz 2030. gadam panākt, ka viss ES tirgū pieejamais iepakojums ir otrreizēji pārstrādājams;
- samazināt vajadzību pēc primārajiem dabas resursiem un izveidot labi funkcionējošu otrreizējo izejmateriālu tirgu, un ar obligātu mērķrādītāju palīdzību palielināt pārstrādātas plastmasas izmantošanu iepakojumā.

2025. gada 27. februārī notika Klimata un enerģētikas ministrijas organizēts informatīvais seminārs, lai iepakojuma nozares uzņēmējus, tirgotājus, pašvaldības un citus interesentus informētu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 19. decembra regulu (ES) 2025/40 par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2019/904 un atceļ Direktīvu 94/62/EK (Iepakojuma regula).

Semināra laikā valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere prezentēja Iepakojuma regulu un atbildēja uz dalībnieku jautājumiem.

Informatīvā semināra prezentācija pieejama šeit: Pasākuma prezentācija (.pdf)

2025. gada 27. februāra semināra ieraksts par iepakojuma regulu skatāms šeit:

Iepakojuma regula stājās spēkā 2025. gada 11. februārī, un to piemēro no 2026. gada 12. augusta.

❗Svarīgi! No š.g. 12. augusta piemēro tikai atsevišķas prasības no liela tieši piemērojamo prasību klāsta, piemēram, sagatavot ES atbilstības deklarāciju.

Lielākai daļai prasību, piemērām, reģistrēties ražotāju reģistrā, obligāti marķēt iepakojumu, kā arī aizliegums laist tirgū noteiktu iepakojumu veidus, ir noteikti atšķirīgie piemērošanas uzsākšanas laiki.

Iepakojuma regulas prasības (2026.-2030.) infografika

Atvērt infografiku jaunā cilnē: šeit (.png)

Jāņem vērā, ka minētie laiki ir saistāmi ar Eiropas Komisijas izstrādātiem sekundāriem aktiem. Tā, piemēram, saskaņā ar Iepakojuma regulas 12. pantu iepakojuma obligātā marķēšana būs spēkā no 2028. gada 12. augusta vai 24 mēnešus no dienas, kad stājas spēkā īstenošanas akts. Eiropas Komisijas plāno pabeigt darbu saistībā ar minētā īstenošanas akta saskaņošanu un pieņemšanu šā gadā pēdējā ceturksnī, līdz ar to prasību piemēros ne ātrāk par 2028. gada pēdējo ceturksni.

Plašāka informācija prezentācijā un video ierakstā zemāk:
- Lejupielādēt: Iepakojuma regulas prasības no 2026. gada 12. augusta

Detalizētāki skaidrojumi Eiropas Komisijas tīmekļvietnē šeit. Norādītajā tīmekļvietnē ir pieejamas vadlīnijas arī latviešu valodā.
Informācija par kompetentajām ES valstu iestādēm, ar kurām var sazināties saistībā ar Iepakojuma regulas jautājumiem, ir publicētā ES tīmekļvietnē:
- Tirgus uzraudzības īstenošana Eiropā: https://single-market-economy.ec.europa.eu/single-market/goods/building-blocks/market-surveillance/…
- Aicinām skatīties Valstu tirgus uzraudzības iestāžu saraksts pa nozarēm (sadaļa “35. Packaging and packaging waste” (277.lpp.)).

📌 Biežāk uzdotie jautājumi par Iepakojuma regulu: ⤵️

Jā, viena ES atbilstības deklarācija var attiekties uz vairākiem iepakotiem produktiem, neatkarīgi no iepakojuma formāta, ja tiem ir vienāds iepakojuma materiāla veids.

Jā, ES atbilstības deklarācija jāsagatavo atsevišķi primārajam (tirdzniecības), sekundārajam (grupas) un transporta iepakojumam, ja tiem ir atšķirīgi iepakojuma materiāla veidi.

Nē, jaunā prasība stājas spēkā šā gada 12. augustā, to nepiemēro ar atpakaļejošo datumu.

Iepakojuma regulas VII pielikuma 2. punktā ietverta informācija par tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, tai skaitā paskaidrots un uzskaitīts, kādi elementi jāiekļauj tehniskajā dokumentācijā.

Saskaņā ar Iepakojuma regulas 15. pantu izgatavotājs sagatavo un noteikto laiku uzglabā ES atbilstības deklarāciju. Iepakojuma regulas VII pielikuma 4. punktā skaidrots, ka “Izgatavotājs katram iepakojuma veidam sagatavo rakstveida atbilstības deklarāciju un to glabā kopā ar tehnisko dokumentāciju, lai tā būtu valsts iestāžu rīcībā piecus gadus pēc vienreizlietojama iepakojuma laišanas tirgū un desmit gadus pēc atkalizmantojuma iepakojuma laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā norāda iepakojumu, kuram tā ir sagatavota. Atbilstības deklarācijas kopiju attiecīgajām dalībvalstu iestādēm dara pieejamu pēc pieprasījuma.”

Visu komersantu definīcijas noteiktas Iepakojuma regulas 3. pantā.

Izgatavotāja un ražotāja definīcijas ir noteiktas Iepakojuma regulas 3. panta attiecīgi 13. un 15. punktā.

Zemāk tabulā ir apkopota informācija par izgatavotāju un ražotāju dažādām lomām Iepakojuma regulā attiecībā uz tirdzniecības un grupas iepakojumu.

	Izgatavotājs	Ražotājs
Definīcija	Tā ir nevis persona, kas izgatavo iepakojumu, bet gan persona, kas “pasūta un lemj par iepakojuma dizaina specifikācijām”. Atbrīvojums zīmolu īpašniekiem, ja tie ir mikrouzņēmumi.	Jebkurš izgatavotājs, importētājs vai izplatītājs, kas iepakojumu vai iepakotus produktus pirmo reizi dara pieejamus dalībvalstī, kurā tas atrodas, vai tieši tiešajiem lietotājiem citā dalībvalstī.
Skaits	Viens ekonomikas operators (komersants) visā ES.	Ekonomikas operators (komersants), kas iepakojumu pirmo reizi dara pieejamu tās dalībvalsts teritorijā, kurā iepakojums, paredzams, kļūs par atkritumiem.
Funkcija	Nodrošina iepakojuma atbilstību ilgtspējas un marķēšanas prasībām (t.sk. atbilstības deklarāciju).	Finansē atkritumu apsaimniekošanu dalībvalstī, kurā iepakojums, paredzams, kļūs par atkritumiem (dalība ražotāju atbildības sistēmā).
Atbildība	Preču izgatavotājs (AS “XX”, SIA “XXX”), ja uz iepakojuma ir savs nosaukums vai preču zīme (piemēram, AS “XX” vai ražots SIA “XXX” pēc Maxima (Rimi vai Lidl) pasūtījuma). Private label kompānija (piemēram, Rimi, Maxima, Lidl), ja uz iepakojuma ir tikai šīs kompānijas preču zīme.	Preču izgatavotājs (AS “XX”, SIA “XXX”)

Attiecībā uz transporta iepakojumu (piemēram, paletes vai kastes) un pakalpojumu iepakojumu (piemēram, iepirkuma maisiņi) izgatavotājs parasti ir uzņēmums, kas izgatavo transporta vai pakalpojumu iepakojumu.

Saskaņā ar Iepakojuma regulas 15. panta 5. punktu iepakojuma partijas numuru un citu informāciju var sniegt arī iepakotajam produktam pievienotā dokumentā.

Informācija par dalību RAS un ražotāju reģistrāciju Latvijā ir publicēta Valts vides dienesta tīmekļvietnē: https://www.vvd.gov.lv/lv/iepakotaji-un-pienakumi

Uzņēmumam, kas Latvijā ražo vai iepako preci un piegādā to citā ES dalībvalstī, jānoskaidro tās valsts nacionālās prasības, kurā iepakojums vai iepakotā prece tiek laista tirgū. Tas attiecas gan uz pašreiz spēkā esošajām nacionālajām reģistrācijas un RAS prasībām, gan nākotnē uz iepakojuma regulas reģistra piemērošanu. Tas ir īpaši būtiski, jo dalībvalstīs konkrētu Iepakojuma regulas prasību ieviešana var notikt arī agrāk. Tādēļ situācija, kad Latvijā noteikta prasība vēl nav piemērojama, automātiski nenozīmē, ka uzņēmumam tā nav jāņem vērā, ja tā produkts tiek laists citas dalībvalsts tirgū un konkrētajā valstī attiecīgā prasība jau tiek piemērota.

Iepakojuma regula neparedz vispārēju atbrīvojumu no prasībām mazajiem vai mikrouzņēmumiem. Atvieglojumi piemērojami tikai tajos gadījumos, kuros noteikti regulā (piemēram, 15. panta 12. punktā, 29. panta 13. punktā, 33. panta 4. punktā, 44. panta 8. punktā un 56. panta 8. punktā). Iepakojuma regulā nav paredzēts mikrouzņēmumu atbrīvojums no ražotāju reģistrācijas un dalības RAS citās dalībvalstīs. Vienlaikus, lai pārņemtu vai ieviestu ES tiesību aktu prasības, ES dalībvalstīs izstrādā nacionālos tiesību aktos, paredzot de minimis slieksni un citus atvieglotos nosacījumus mazajiem vai mikrouzņēmumiem. Latvijā, piemēram, lai mazinātu administratīvo slogu šādiem uzņēmumiem, atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam dalība RAS ir obligāta, ja gada laikā tiek radīts 300 kg vai vairāk izlietotā iepakojuma. Latvijā RAS komersanti veic arī ārzemju uzņēmumu pilnvarotā pārstāvja funkciju.

Latvijā Valsts vides dienests ir kompetentā un tirgu uzraudzības iestāde (tālruņa nr. +371 67084200; pasts@vvd.gov.lv; https://www.vvd.gov.lv/lv/iestades-kontakti).

Paredzēts, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pārtikas un veterinārais dienests un Veselības inspekcija sadarbojas ar Valsts vides dienestu, regulāri apmainās ar informāciju un datiem, kas saistīti ar tirgus uzraudzību.