Iepakojums

Jā, viena ES atbilstības deklarācija var attiekties uz vairākiem iepakotiem produktiem, neatkarīgi no iepakojuma formāta, ja tiem ir vienāds iepakojuma materiāla veids. 

Jā, ES atbilstības deklarācija jāsagatavo atsevišķi primārajam (tirdzniecības), sekundārajam (grupas) un transporta iepakojumam, ja tiem ir atšķirīgi iepakojuma materiāla veidi.

Nē, jaunā prasība stājas spēkā šā gada 12. augustā, to nepiemēro ar atpakaļejošo datumu.

Iepakojuma regulas VII pielikuma 2. punktā ietverta informācija par tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, tai skaitā paskaidrots un uzskaitīts, kādi elementi jāiekļauj tehniskajā dokumentācijā.

Saskaņā ar Iepakojuma regulas 15. pantu izgatavotājs sagatavo un noteikto laiku uzglabā ES atbilstības deklarāciju. Iepakojuma regulas VII pielikuma 4. punktā skaidrots, ka “Izgatavotājs katram iepakojuma veidam sagatavo rakstveida atbilstības deklarāciju un to glabā kopā ar tehnisko dokumentāciju, lai tā būtu valsts iestāžu rīcībā piecus gadus pēc vienreizlietojama iepakojuma laišanas tirgū un desmit gadus pēc atkalizmantojuma iepakojuma laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā norāda iepakojumu, kuram tā ir sagatavota. Atbilstības deklarācijas kopiju attiecīgajām dalībvalstu iestādēm dara pieejamu pēc pieprasījuma.”

Visu komersantu definīcijas noteiktas Iepakojuma regulas 3. pantā.

Izgatavotāja un ražotāja definīcijas ir noteiktas Iepakojuma regulas 3. panta attiecīgi 13. un 15. punktā.

Zemāk tabulā ir apkopota informācija par izgatavotāju un ražotāju dažādām lomām Iepakojuma regulā attiecībā uz tirdzniecības un grupas iepakojumu. 

Attiecībā uz transporta iepakojumu (piemēram, paletes vai kastes) un pakalpojumu iepakojumu (piemēram, iepirkuma maisiņi) izgatavotājs parasti ir uzņēmums, kas izgatavo transporta vai pakalpojumu iepakojumu.

Saskaņā ar Iepakojuma regulas 15. panta 5. punktu iepakojuma partijas numuru un citu informāciju var sniegt arī iepakotajam produktam pievienotā dokumentā.

Informācija par dalību RAS un ražotāju reģistrāciju Latvijā ir publicēta Valts vides dienesta tīmekļvietnē:  https://www.vvd.gov.lv/lv/iepakotaji-un-pienakumi

Uzņēmumam, kas Latvijā ražo vai iepako preci un piegādā to citā ES dalībvalstī, jānoskaidro tās valsts nacionālās prasības, kurā iepakojums vai iepakotā prece tiek laista tirgū. Tas attiecas gan uz pašreiz spēkā esošajām nacionālajām reģistrācijas un RAS prasībām, gan nākotnē uz iepakojuma regulas reģistra piemērošanu. Tas ir īpaši būtiski, jo dalībvalstīs konkrētu Iepakojuma regulas prasību ieviešana var notikt arī agrāk. Tādēļ situācija, kad Latvijā noteikta prasība vēl nav piemērojama, automātiski nenozīmē, ka uzņēmumam tā nav jāņem vērā, ja tā produkts tiek laists citas dalībvalsts tirgū un konkrētajā valstī attiecīgā prasība jau tiek piemērota.

Iepakojuma regula  neparedz vispārēju atbrīvojumu no prasībām mazajiem vai mikrouzņēmumiem. Atvieglojumi  piemērojami tikai tajos gadījumos, kuros noteikti regulā (piemēram, 15. panta 12. punktā, 29. panta 13. punktā, 33. panta 4. punktā, 44. panta 8. punktā un 56. panta 8. punktā). Iepakojuma regulā nav paredzēts mikrouzņēmumu atbrīvojums no ražotāju reģistrācijas un dalības RAS citās dalībvalstīs. Vienlaikus, lai pārņemtu vai ieviestu ES tiesību aktu prasības, ES dalībvalstīs izstrādā nacionālos tiesību aktos, paredzot de minimis slieksni un citus atvieglotos nosacījumus mazajiem vai mikrouzņēmumiem. Latvijā, piemēram, lai mazinātu administratīvo slogu šādiem uzņēmumiem, atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam dalība RAS ir obligāta, ja gada laikā tiek radīts 300 kg vai vairāk izlietotā iepakojuma. Latvijā RAS komersanti veic arī ārzemju uzņēmumu pilnvarotā pārstāvja funkciju. 

Latvijā Valsts vides dienests ir kompetentā un tirgu uzraudzības iestāde (tālruņa nr. +371 67084200; pasts@vvd.gov.lv; https://www.vvd.gov.lv/lv/iestades-kontakti). 

Paredzēts, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pārtikas un veterinārais dienests un Veselības inspekcija sadarbojas ar Valsts vides dienestu, regulāri apmainās ar informāciju un datiem, kas saistīti ar tirgus uzraudzību.

Iepakojuma regulā jēdzieniem “izgatavotājs” (manufacturer) un “ražotājs” (producer) ir atšķirīga nozīme, un ar tiem ir saistīti atšķirīgi pienākumi.

Izgatavotājs (manufacturer) ir persona, kas izgatavo iepakojumu vai iepakotu produktu vai kas liek iepakojumu vai iepakotu produktu projektēt vai izgatavot un tirgo to ar savu nosaukumu vai preču zīmi, ievērojot Iepakojuma regulā noteiktos izņēmumus. Izgatavotājam ir pienākumi saistībā ar iepakojuma atbilstības novērtēšanu, tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju.

Savukārt ražotāja (producer) jēdziens Iepakojuma regulā galvenokārt tiek izmantots saistībā ar ražotāja paplašinātās atbildības (RAS) pienākumiem. Tas, kurš uzņēmums konkrētajā darījumā uzskatāms par ražotāju, ir atkarīgs no uzņēmuma atrašanās vietas, iepakojuma veida, piegādes ķēdes un no tā, kurā dalībvalstī iepakojums vai iepakotais produkts pirmo reizi tiek darīts pieejams tirgū.

Importētājs ir ES reģistrēta persona, kas laiž ES tirgū iepakojumu vai iepakotu produktu no trešās valsts, savukārt izplatītājs ir piegādes ķēdes dalībnieks, kas nav izgatavotājs vai importētājs un dara iepakojumu vai iepakotu produktu pieejamu tirgū.

Tādēļ uzņēmuma statuss jānosaka, izvērtējot konkrēto piegādes ķēdi. Viens uzņēmums atkarībā no veiktajām darbībām var vienlaikus pildīt vairākas Iepakojuma regulā noteiktās ekonomikas operatoru lomas.

Pārrobežu darījumos starp uzņēmumiem (B2B) ražotāja paplašinātās atbildības pienākumi jāvērtē atbilstoši Iepakojuma regulas 3. panta 1. punkta 15. apakšpunktā noteiktajai ražotāja (producer) definīcijai un konkrētajai piegādes ķēdei.

Ja Latvijas uzņēmums iepakotu produktu tieši piegādā uzņēmumam citā ES dalībvalstī, būtiski ir noskaidrot, kam un kādam nolūkam produkts tiek piegādāts un kurš saskaņā ar Iepakojuma regulā noteikto konkrētajā situācijā uzskatāms par ražotāju.

Piemēram, ja Latvijas uzņēmums piegādā iepakotus miltus uzņēmumam Polijā, jānošķir šādas situācijas:

• Milti tiek piegādāti uzņēmumam tālākai pārdošanai. Ja Polijas uzņēmums iegādājas iepakotus miltus, lai tos tālāk pārdotu veikaliem vai citiem pircējiem, tas darbojas kā izplatītājs, nevis galalietotājs. Šādā gadījumā atbilstoši Iepakojuma regulas ražotāja definīcijai RAS pienākumi ir Polijas uzņēmumam, kurš pirmais dara iepakoto produktu pieejamu šīs dalībvalsts tirgū.
• Milti tiek piegādāti maiznīcai maizes cepšanai. Ja Latvijas uzņēmums piegādā iepakotus miltus Polijas maiznīcai, kura tos izmanto savā ražošanas procesā un iepakotos miltus tālāk nepārdod, Polijas maiznīca ir uzskatāma par profesionālu galalietotāju. Šādā gadījumā Latvijas uzņēmumam kā iepakotā produkta tiešajam piegādātājam ir ražotāja statuss un attiecīgi RAS pienākumi Polijā.

Tādējādi būtiska nozīme ir tam, vai citas dalībvalsts uzņēmums iepakoto produktu iegādājas tālākai izplatīšanai vai izmantošanai savā saimnieciskajā darbībā kā galalietotājs.

Pārrobežu B2B darījumos nav piemērojams vispārējs princips, ka par RAS pienākumu izpildi vienmēr atbild nosūtītājs vai vienmēr saņēmējs. Atbildīgais uzņēmums jānosaka katrā konkrētajā piegādes ķēdē, piemērojot Iepakojuma regulā noteikto ražotāja definīciju un attiecīgās dalībvalsts prasības.

Kā noteikt iepakojuma ražotāju saskaņā ar Iepakojuma regulu?

Ja Latvijā reģistrēts uzņēmums, izmantojot interneta veikalu, tirdzniecības platformu vai citu distances tirdzniecības veidu, tieši pārdod un nosūta iepakotas preces galalietotājiem citā ES dalībvalstī, uzņēmumam jāņem vērā tās dalībvalsts iepakojuma apsaimniekošanas un RAS prasības, kurā atrodas galalietotājs.

Tas nozīmē, ka uzņēmumam var būt pienākums attiecīgajā dalībvalstī reģistrēties, iesaistīties RAS, sniegt informāciju par tirgū laistā iepakojuma daudzumu, veikt attiecīgus maksājumus un izpildīt citas konkrētajā dalībvalstī noteiktās prasības.

Šīs prasības nav attiecināmas tikai uz lieliem uzņēmumiem. Iepakojuma regula neparedz vispārēju atbrīvojumu no ražotāja reģistrācijas vai RAS pienākumiem tikai tādēļ, ka uzņēmums ir mazs vai mikrouzņēmums vai uz konkrēto dalībvalsti nosūta nelielu preču daudzumu. Vienlaikus atsevišķās dalībvalstīs nacionālajos tiesību aktos var būt paredzēti konkrēti sliekšņi vai atviegloti nosacījumi.

Tādēļ pirms iepakotu preču pārdošanas galalietotājiem citā ES dalībvalstī uzņēmumam jānoskaidro attiecīgajā valstī piemērojamās reģistrācijas un RAS prasības.

Tas ir atkarīgs no konkrētā preču piegādes modeļa un attiecīgajā dalībvalstī piemērojamajām prasībām.

Ja uzņēmums iepakotas preces dara pieejamas citas ES dalībvalsts tirgū un saskaņā ar Iepakojuma regulā noteikto ražotāja (producer) definīciju konkrētajā valstī ir uzskatāms par ražotāju, tam jāizpilda attiecīgajā valstī piemērojamie ražotāja paplašinātās atbildības pienākumi.

Jāņem vērā, ka Iepakojuma regulā paredzētā jaunā ražotāju reģistrācijas kārtība vēl netiek piemērota pilnā apjomā. Latvijā līdz jaunās kārtības ieviešanai turpina piemērot spēkā esošajos Latvijas normatīvajos aktos noteikto iepakojuma apsaimniekošanas un RAS kārtību. Jaunās Iepakojuma regulā paredzētās ražotāju reģistrācijas kārtības ieviešana Latvijā šobrīd paredzēta 2028. gadā.

Vienlaikus RAS un iepakojuma reģistrācijas prasības ES dalībvalstīs pastāvēja jau pirms Iepakojuma regulas piemērošanas, un tās dažādās valstīs var atšķirties. Tādēļ tas, ka jaunais Iepakojuma regulā paredzētais ražotāju reģistrs vēl nav izveidots, nenozīmē, ka uzņēmumam pašlaik nav jāievēro attiecīgās dalībvalsts nacionālās reģistrācijas vai RAS prasības.

Uzņēmumam, kas pārdod iepakotas preces vairākās ES dalībvalstīs, attiecīgi jāizvērtē prasības katrā valstī, kurā tas saskaņā ar piemērojamo regulējumu uzskatāms par ražotāju.

Iepakojuma regulas 45. pantā ir paredzēts pilnvarotais pārstāvis ražotāja paplašinātās atbildības jomā.

Iepakojuma regulas 45. panta 3. punktā noteiktajos gadījumos ražotājam, kas dara iepakojumu vai iepakotus produktus pirmo reizi pieejamus citas dalībvalsts tirgū, ir pienākums ar rakstisku pilnvarojumu iecelt pilnvaroto pārstāvi ražotāja paplašinātās atbildības jomā katrā attiecīgajā dalībvalstī, kurā ražotājs nav reģistrēts.

Pilnvarotais pārstāvis uzņēmuma vārdā attiecīgajā dalībvalstī izpilda tam uzticētos RAS pienākumus atbilstoši Iepakojuma regulai un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

Par pilnvaroto pārstāvi var tikt iecelta arī RAS organizācija, ja tā atbilst Iepakojuma regulā un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos noteiktajām prasībām un uzņemas attiecīgo pienākumu izpildi.

Jāņem vērā, ka pilnvarotais pārstāvis ražotāja paplašinātās atbildības jomā nav tas pats, kas Iepakojuma regulas 17. pantā paredzētais izgatavotāja pilnvarotais pārstāvis. Iepakojuma regulas 17. pants attiecas uz izgatavotāja (manufacturer) pienākumu izpildi, savukārt 45. pants – uz ražotāja (producer) pienākumiem ražotāja paplašinātās atbildības jomā.

• Iepakojuma likums (09.01.2002)
• Ministru kabineta 2010.gada 19.oktobrī noteikumi Nr.983 ”Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālo apjomu, reģistrēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtību un iepa  kojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēriem”
• Ministru kabineta 2017.gada 16.augusta noteikumi Nr.480 ”Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem”
• Ministru kabineta 2009. gada 3. novembra noteikumi Nr. 1281 "No bioplastmasas un oksi-sadalāmās plastmasas izgatavota iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu marķēšanas kārtība un uz šā iepakojuma un galda traukiem un piederumiem norādāmā informācija (marķējums) par materiālu veidu". https://likumi.lv/ta/id/200345
• Ministru kabineta 2002. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 140 "Iepakojuma klasifikācijas un marķēšanas noteikumi".