Publicēts: 13.04.2023.
Atjaunināts: 30.04.2026.

Par Klimata un enerģētikas ministrijas (resora) 2026. gada budžetu

Klimata un enerģētikas ministrijas kopējā budžetā iekļauti gan izdevumi ministrijas un tās padotības iestādes (Valsts vides dienesta) darbības nodrošināšanai, gan izdevumi, kas tiek veikti saskaņā ar uzņemtajām starptautiskajām saistībām vai normatīvo aktu prasībām.

Klimata un enerģētikas ministrijas kopējie izdevumi saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” noteikti 104,6 milj. eiro apmērā, tai skaitā izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 99  milj. eiro apmērā. Lielākā daļa pamatfunkciju īstenošanas izdevumu paredzēta atbalstam energoresursu izmaksu segšanai, klimata, enerģētikas un vides politikas īstenošanai, nodrošinot attiecīgo nozaru stratēģisko mērķu sasniegšanu, kā arī meteoroloģijas un bīstamo atkritumu pārvaldībai. Pārējie pamatfunkciju īstenošanas izdevumi paredzēti resora un  padotības iestādes darbības nodrošināšanai. Papildus Klimata un enerģētikas ministrijas kopējā budžetā ietverti izdevumi Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentu  finansēto projektu konkursu īstenošanai.

No kopējiem resora izdevumiem 5,6 milj. eiro plānoti ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, galvenokārt starptautisku projektu, tostarp ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansēto projektu, īstenošana un dalībai pārrobežu sadarbības programmās.

Infografika: Ministrijas budžets 2026 (.jpg)

Detalizēti par Valsts budžetu 2026. gadam: šeit.

Valsts budžeta programmu, apakšprogrammu un pasākumu aktuālās tāmes: šeit.

Pārskati un darba plāni

Klimata un enerģētikas ministrijas galvenie pasākumi 2026. gadā

  • atjaunot Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam un ieviest izpildes uzraudzības procesu;
  • veikt Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna laika posmam līdz 2030. gadam vidusposma izvērtējumu balstoties uz risku izvērtējumu tautsaimniecības nozarēs;
  • sekmēt Latvijas tautsaimniecības klimatnoturību integrējot klimata rīcībpolitiku nozaru, plānošanas reģionu un pašvaldību plānošanas dokumentu izstrādē;
  • nodrošināt Latvijas SEG emisiju un CO2 piesaistes inventarizācijas un SEG prognožu sagatavošanu starptautisko un ES ziņošanas saistību izpildei, kā arī Latvijas politikas plānošanai, tai skaitā pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā;
  • nodrošināt emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) darbību Latvijā, tai skaitā paplašināšanu, iekļaujot fosilās enerģijas vienības, kas tiek patērētas ārpus esošās ETS sistēmas (t.i., ETS 2);
  • sekmēt efektīvu klimata finansējumu (emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Modernizācijas fonda instruments, Sociālā klimata fonda instruments, ES Fondu finansējums) ieviešanu un pieejamību dažādām mērķgrupām, nodrošinot rezultātos balstītu finansējuma piešķiršanu un efektīvu izlietotā finansējuma uzraudzību.
Inforgrafika par mērķrādītājiem klimata politikai

 

  • veicināt ilgtspējīgu un ar sabiedrības interesēm līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi nodrošinot ietekmes uz vidi novērtējuma procesa pilnveidi un atbilstību nozares un vides ilgtspējas nodrošināšanas aktuālajām vajadzībām, tai skaitā stiprinot atbildīgo institūciju administratīvo kapacitāti; piesārņojošo darbību operatoru uzraudzības procesa regulatīvo un īstenošanas efektivitāti; pielāgojot dabas resursu nodokļa instrumentu atbilstoši ar komercdarbības un sabiedrības paradumu radītajai ietekmei uz vidi;
  • izstrādāt pakārtotos tiesību aktus attiecībā uz oglekļa uzglabāšanu, turpināt dabas resursu licenču pārvaldības procesa pilnveidi;
  • veikt grozījumus tiesību aktos, lai pilnveidotu plūdu pārvaldības sistēmu, kā arī izstrādāt grozījumus notekūdeņu apsaimniekošanas regulējumā, pārņemot aktualizētā ES tiesību akta prasības;
  • sniegt atbalstu reģionālo dūņu centru izveidei, virzīt grozījumus ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas regulējumā, t.sk. attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju savstarpēji sniegtiem pakalpojumiem, kā arī atbalstīt ES Tehniskā atbalsta instrumenta projektu ūdenssaimniecības pakalpojumu jomā;
  • sekmēt dabas resursu izmantošanas atbilstību tiesību aktos un plānošanas dokumentos noteiktajiem kritērijiem, veidojot un īstenojot riskbalstītu vides piesārņojuma (t.sk. ķīmisko vielu un radiācijas drošības) un plūdu novēršanas un mazināšanas politiku un veicināt pāreju uz aprites ekonomiku, atkritumu apjoma samazināšanu un efektīvu atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši ES un Latvijas noteiktajiem mērķiem;
  • nodrošināt Latvijas vides aizsardzības un resursu ilgtspējas interešu pārstāvniecību ES un starptautiskā līmenī.
Infografika - vides politikas mērķrādītāji

 

  • digitalizēt ražošanas atļauju saņemšanas procesu, izstrādāt transporta enerģijas uzraudzības regulējumu un pilnveidot elektroenerģijas sistēmas regulējumu gan attiecībā uz pieslēgumiem, gan balansēšanas tirgus darbību;
  • stiprināt Latvijas energoapgādes drošumu pilnveidojot kritiskās infrastruktūras aizsardzību pret fiziskiem un kiberdraudiem;
  • veicināt enerģētikas sektora transformāciju saskaņā ar nozares plānošanas dokumentiem tādējādi nodrošinot, ka Latvija virzās kļūt par reģiona enerģijas cenu līderi, palielina zaļās enerģijas īpatsvars ražošanas portfelī un samazina importētās enerģijas apjomu;
  • nodrošināt mērķētus atbalsta mehānismus mājsaimniecību lietotāju vajadzībām, kas paredz efektīvu un taisnīgu publiskā finansējuma izlietojumu, nodrošinot patstāvīgi pieejamu atbalstu īpaši aizsargājamām lietotāju grupām, elastīgi piemērojamu atbalstu tām mājsaimniecībām, kuras krasa cenu kāpuma gadījumā, ir vairāk pakļautas cenu riskiem;
  • nodrošināt Latvijas interešu pārstāvniecību attiecībā uz enerģētikas rīcībpolitiku ES un starptautiskā līmenī.
Infografika - mērķrādītāji enerģētikas politikai

 

Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta devītajai daļai un Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumiem Nr. 225  “Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām” informācija par amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanas kritērijiem un mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām:

Informācija par amatpersonu un darbinieku mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām (BRUTO, euro)

Informācija par piemaksām, prēmijām, naudas balvām, sociālajām garantijām un to noteikšanas kritērijiem

Amatpersonu/darbinieku atlīdzības noteikšanas kritēriji

Amatpersonām, kuras ir pilnvarotas pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumus, aprēķinātais atalgojums 2026. gada marta mēnesī