Atjaunināts: 15.12.2025.
Pētījums: AER elektroenerģijas ražošanas infrastruktūras projektu (saules paneļu, vēja turbīnu) ieviešanas procedūru optimizācija, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Pētījums ir par AER elektroenerģijas ražošanas infrastruktūras projektu saules paneļu un vēja turbīnu ieviešanas administratīvo procedūru identificēšanu un norises gaitas aprakstu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Papildus Baltijas valstīm, pēc tāda paša principa analizētas administratīvās procedūras šo pašu tehnoloģiju ieviešanai arī Ziemeļvalstīs - Somijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Pētījuma ietvaros veikts identificēto administratīvo procedūru salīdzinājums. Atsevišķi vērtējot mikroģeneratoru; liela un vidēja izmēra saules parku; liela un vidēja izmēra vēja parku un atkrastes vēja parku uzstādīšanas procesa gaitu, vērtējot tādus kritērijus kā saskaņošanas ilgums, sarežģītība, informācijas pieejamība, pašvaldības un sabiedrības ietekme uz projektu realizēšanu.
Balstoties uz izpētes un salīdzinošajā daļā iegūto informāciju, kā arī ņemot vērā Zaļajā kursā, ES direktīvā 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu un Baltijas valstu NEKP noteiktajos uzdevumos un sasniedzamajos mērķos, tika izstrādātas rekomendācijas esošo administratīvo procedūru uzlabošanai.
Rezultātus var izmantot valsts un pašvaldības iestāžu darbinieki, saules un vēja parku projektu attīstītāji elektroenerģijas ražošanai no AER, lai iegūtu vispārēju izpratni par procesa gaitu un normatīvo regulējumu. Pētījums var tikt izmantots kā pamats padziļināta pētījuma veikšanai, lai sadarbībā ar pašvaldībām optimizētu administratīvās procedūras.
Pētījums tapis ESSBJR politikas jomas “Enerģētika” aktivitāšu īstenošanas ietvaros (https://www.em.gov.lv/lv/projekts/essbjr-energetika) .
Latvijas Ekonomikas ministrija ir politikas jomas “Enerģētika” koordinators. Politikas joma “Enerģētika” koncentrējas uz konkurētspējīgas, drošas un ilgtspējīgas enerģijas nodrošināšanu Baltijas jūras reģionā.
Pētījuma sagatavots, lai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvas (ES) Nr. 2023/1791 25.panta prasībām veiktu Latvijas siltumapgādes un aukstumapgādes efektivitātes potenciāla visaptverošu izvērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīzi, ar mērķi apzināt finanšu un energoresursu izmantojuma ziņā visefektīvākos un rentablākos risinājumus siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzību nodrošināšanas plānošanai nacionālā līmenī, ievērojot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”.
Pētījuma ietvaros tika veikts: (1) esošās patēriņa un ražošanas bilances novērtējums, (2) nākotnes bilances prognozēšana līdz 2050. gadam, (3) scenāriju analīze, (4) izmaksu un ieguvumu analīze, (5) rīcībpolitiku ieteikumu izstrāde.
Lai līdz 2050. gadam nozare kļūtu klimatneitrāla, jau tagad nepieciešams mērķtiecīgi virzīties uz atjaunīgo energoresursu plašāku izmantošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu. Latvijā ir ievērojams potenciāls siltumapgādes elektrifikācijai, īpaši izmantojot lieljaudas siltumsūkņus, elektrokatlus, un atlikumsiltuma izmantošanai. Tomēr šo risinājumu ieviešanai, īpaši atlikumsiltuma izmantošanai, nepieciešamas atbilstošas rīcībpolitikas, piemēram, atbalsts siltumtīklu izveidei.
Lai veicinātu centralizētās aukstumapgādes attīstību blīvi apdzīvotās teritorijās un pirms jaunu apbūves projektu uzsākšanas, būtu jānosaka priekšnoteikums – veikt potenciāla izvērtējumu.
Nozares attīstība un mērķu sasniegšana būs cieši saistīta ar ārējiem faktoriem, piemēram, gāzveida kurināmā un elektroenerģijas “zaļināšanu”, kā arī ēku energoefektivitātes uzlabošanu. Atjaunīgo energoresursu izmantošana un gala patēriņa efektivitāte ir kritiski priekšnosacījumi klimatneitralitātes sasniegšanai. Bez šiem nosacījumiem pāreja uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu enerģētikas sistēmu nav iespējama.