5. un 6. februārī Kipras galvaspilsētā Nikosijā norisinājās neformālā Eiropas Savienības (ES) vides ministru sanāksme. Latvijas delegāciju vadīja Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāres vietniece starptautiskajos un klimata politikas jautājumos Olga Bogdanova.
Pirmajā darba sesijā ES dalībvalstu delegāciju vadītāji analizēja iespējas labāk saskaņot likumdošanu un finansējumu, lai stiprinātu klimata un ūdens noturību visā ES, ņemot vērā nesen publicēto ES Ūdens noturības stratēģiju un topošo integrēto klimata noturības ietvaru. O. Bogdanova savā uzrunā uzsvēra: “ES un nacionālajiem finansēšanas instrumentiem būtu jāpiešķir prioritāte integrētiem projektiem, kas vienlaikus stiprina klimata un ūdens noturību, tostarp dabā balstītiem risinājumiem, noturīgai ūdens infrastruktūrai un ilgtspējīgai zemes izmantošanas praksei, mazinot valstu izmaksas nākotnē ekstremālu laika apstākļu dēļ.”
Otrā darba sesija bija veltīta ES efektivitātes stiprināšanai starptautiskajās klimata sarunās, kur O. Bogdanova akcentēja: “Latvija ir noteikusi klimata drošības jautājumus par prioritāti ANO Drošības padomē un aktīvi veicina klimata apsvērumu integrēšanu ANO rezolūcijās, paziņojumos un lēmumu pieņemšanas platformās. Klimata jautājumi nav saistīti tikai ar labāko vides kvalitāti – tiem jāveicina arī valsts konkurētspēja un drošība.”
Tāpat notika diskusijas par topošo Aprites ekonomikas aktu un Komisijas nesen publicēto Ziemas pakotni. Latvijas delegācija pauda viedokli, ka prioritāte būtu piešķirama pasākumiem, kas risina plastmasas pārstrādes tirgus kropļojumu, uzsverot izaicinājumus, ar kuriem šajā kontekstā saskaras Latvijas pārstrādātās plastmasas ražotāji .
Diskusijas noslēdzās ar vienprātīgu nostāju par ES līmeņa koordinācijas nozīmi kopīgu vides un klimata izaicinājumu risināšanā, vienlaikus respektējot nacionālās kompetences. Tāpat delegācijas uzsvēra nepieciešamību saskaņot politiskās ambīcijas ar praktisku īstenošanu, lai noturība, konkurētspēja un globālā uzticamība savstarpēji pastiprinoši papildinātu gan ES iekšpolitiku, gan Savienības ārējo darbību.
No 2026. gada 1. janvāra Eiropas Savienības Padomes prezidentūru uz turpmākajiem 6 mēnešiem pārņēma Kipra.