Klimata un enerģētikas (KEM) ministrs, pārstāvot Latviju Eiropas Savienības Vides ministru padomēs, kopš pagājušā gada atkārtoti uzsvēris nepieciešamību Eiropas kolēģiem rūpīgi izvērtēt sociālekonomisko ietekmi ETS2 paplašināšanai attiecībā uz transporta enerģiju un siltumenerģiju. Šonedēļ Luksemburgā KEM tikās ar līdzīgi domājošām valstīm, kas apvienojas, pieprasot ne tikai skaidrākus cenu stabilizācijas mehānismus, bet arī sistēmas ieviešanas atlikšanu.
Piesārņojuma likums, ar ko pārņem ETS2 direktīvas pamata regulējuma normas, pieņemts Saeimā šā gada 9. oktobrī. Grozījumu mērķis – nodrošināt iespējas Latvijas esošajiem ETS sistēmas dalībniekiem (lielie piesārņotāji) saņemt bezmaksas kvotas. Tas nozīmē mazākas siltumenerģijas izmaksas pilsētās, kur tiek izmantots fosilais kurināmais, un lētākus lidojumus, samazinot aviācijas izdevumus starptautiskajiem kuģniecības uzņēmumiem, kuru ETS administrēšana uzticēta Latvijai, kā arī nodrošināt skaidrību par procesu par to, kā degvielas tirgotāji un citi fosilās enerģijas operatori darbojas ETS2 sistēmā. Grozījumi neparedz Latvijai ETS2 sistēmu ieviest ātrāk vai atsevišķi no pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Pēdējo divu nedēļu laikā esam panākuši būtisku progresu sarunās Eiropas līmenī. Kopā ar līdzīgi domājošām valstīm, kuras tāpat kā Latvija saredz riskus ar ETS2 sistēmas praktisko ieviešanu, esam saskaņojuši kopīgu nostāju. Mūsu mērķis ir kopīgiem spēkiem mazināt sociālos un ekonomiskos riskus. Atliekot ETS2 ieviešanu uz vēlāku termiņu, un nodrošinot skaidrākus, caurspīdīgākus īstenošanas mehānismus, mums ir iespēja šos riskus mazināt. Šis nav tikai par Latvijas konkurētspēju, tas ir par Eiropas konkurētspēju un to, ka šobrīd Eiropas kopīgajām prioritātēm būtu jābūt drošībai un tautsaimniecības stiprināšanai”.
Latvijā jau šobrīd ir salīdzinoši augsts atjaunīgās enerģijas īpatsvars elektroenerģijas un siltumenerģijas sektoros, taču transporta sektorā visas fosilās degvielas importējam. Latvijai ir potenciāls attīstīt savu degvielas ražošanu, taču šī attīstība prasa laiku. Vienlaikus kavēšanās ar vietējās nozares attīstību, nevar būt iegansts izmaksu celšanai visiem iedzīvotājiem. Pāreja uz vietējo ražošanas attīstību ir jālīdzsvaro ar kopējās tautsaimniecības vajadzībām. Tamdēļ pēc š.g. 9. oktobra grozījumu pieņemšanas Saeimā, turpinās intensīvs darbs pie tā, lai ETS2 fosilās degvielas nodoklis Eiropā tiktu atlikts uz vēlāku laiku.
Kaspars Melnis: “Tagad, kad Latvija ir izpildījusi savas saistības pret Eiropas Savienību, pārņemot ES regulējuma normas, varam skaidri teikt – nē, mums nav slinkums vai nespēja izstrādāt nacionālo regulējumu. Mūsu iebildumi ir pret sasteigtu un nepārdomātu pieeju, kas neņem vērā aktuālo ģeopolitisko situāciju un Eiropas Savienības pašas noteiktās prioritātes – konkurētspējas stiprināšana, izmaksās efektīva tautsaimniecības pašpietiekamības stiprināšana un drošība.”
Š.g. 1. jūlijā Latvija kopā ar vēl 18 Eiropas Savienības dalībvalstīm parakstīja atklātu vēstuli Eiropas Savienības atbildīgajām institūcijām, lūdzot konkrētus un skaidrus risinājumus ETS2 sistēmas sociālekonomiskās ietekmes mazināšanai. Šonedēļ saņemta informācija, ka Eiropas Komisija dalībvalstu paustās bažas ir uzklausījusi un ir gatava tuvākajā laikā piedāvāt risinājumus cenu stabilizācijai un finanšu atbalsta ātrākai pieejamībai.
“Pozitīvi, ka šajā valstu grupā, kuras domā līdzīgi, esam kopā ar Lietuvu, Igauniju, Poliju, Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Kipru, Itāliju, Franciju u.c. Ar Eiropas kolēģiem mēs koordinējam pozīcijas, meklējot līdzsvaru starp konceptuāli atbalstošu pieeju – pārņemot pamata regulējuma normas un izvairoties no soda maksājumiem, un praktisku pieeju, kas vērsts uz Latvijas iedzīvotāju interesēm,” norāda ministrs Kaspars Melnis.
ETS2 jautājums, tostarp tiks skatīs šīs nedēļas Eiropas Savienības valstu vadītāju sanāksmē Briselē, kurā Latviju pārstāves Ministru prezidente Evika Siliņa. KEM rūpīgi sekos līdzi sarunu gaitām un cer sagaidīt Eiropas līderu vidū konstruktīvus priekšlikumus.
Kā vēstīts, ETS2 mērķis galvenokārt ir mazināt Eiropas atkarību no galvenokārt importētām fosilām degvielām un kurināmā un veidot vidi, kas motivē uzņēmumus pāriet uz lielāku atjaunīgo energoresursu izmantošanu, mazinot ekonomisko atkarību no importētajiem fosilajiem resursiem. Tādā veidā tiek stiprināta vietējā ražošana valstī no pašu vietējiem resursiem, piemēram, ražojot biometānu, degvielu ar biopiejaukumu u.c. Samazinot atkarību no importa fosilā kurināmā, nauda paliek mūsu valsts ekonomikā. ETS2 sistēmu paredz attiecināt uz ēku sektoru, transportu un papildu sektoriem (mazo rūpniecību).