Otrdien, 17. martā, Briselē notika Eiropas Savienības (ES) Vides ministru padomes sanāksme, kurā Latvijas delegāciju vadīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Ministri diskutēja par CO2 emisiju veiktspējas standartiem, apmainījās ar viedokļiem par dekarbonizācijas pasākumiem pēc 2030. gada un globālo vides diplomātiju, kā arī apstiprināja padomes secinājumus par Bioekonomikas stratēģiju.
Padomes sanāksmē notika politikas debates par CO₂ emisiju veiktspējas standartiem jaunām vieglajām automašīnām un furgoniem. Latvija var atbalstīt piedāvāto 2035. gada izplūdes gāzu emisiju samazināšanas mērķa koriģēšanu līdz 90%. Ministrs pauda, ka esam gatavi apsvērt arī lielāku pielāgojumu, piemēram, līdz 80%, saglabājot prasību, ka atlikusī daļa tiek kompensēta ar ilgtspējīgām atjaunīgajām degvielām un oglekļmazietilpīgu materiālu izmantošanu transportlīdzekļu ražošanā. “Šāda pieeja veicinātu tehnoloģisko neitralitāti un ļautu dalībvalstīm izvēlēties saviem apstākļiem atbilstošākos un izmaksu ziņā efektīvākos dekarbonizācijas risinājumus,” sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Vienlaikus tika akcentēts, ka Latvijas ieskatā piedāvātie ierobežojumi atjaunīgo degvielu kredītu izmantošanai nav samērīgi un pietiekami pamatoti. Ministrs aicināja šos griestus paaugstināt.
Ministri piedalījās plašā viedokļu apmaiņā par klimata politikas ietvaru pēc 2030. gada. “Sanāksmē uzsvēru, ka regulējumam ir jābūt vienkāršākam - ar mazāk mērķiem un lielāku elastību gan starp nozarēm, gan dalībvalstīm. Nepieciešama diferencēta pieeja zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (turpmāk - ZIZIMM) sektoram, kuru būtiski ietekmē ārējie faktori. Jāņem vērā dalībvalstu atšķirīgās situācijas, tādēļ sanāksmē skaidroju Latvijas specifiskos apstākļus,” sacīja ministrs K. Melnis. Tāpat tika apspriests, kā starptautiskās kredītvienības būtu integrējamas klimata regulējumā pēc 2030. gada. Latvijai ir būtiski, lai nākotnes regulējuma izstrādē tiktu nodrošināta visām dalībvalstīm vienlīdzīga piekļuve starptautiskajām kredītvienībām, un tās tiktu izmantotas tikai kā pēdējais risinājums. Savukārt citu jautājumu sadaļā Latvija pievienojās Austrijas paustajam par ZIZIMM sektoru. Ministrs K. Melnis uzsvēra mežu nozīmi ES klimata mērķu sasniegšanā un aicināja nodrošināt praktisku, taisnīgu un uz reālajiem apstākļiem balstītu ZIZIMM regulējuma piemērošanu, kā arī norādīja uz klimata pārmaiņu radīto ietekmi uz mežu veselību.
Tāpat dienas ietvaros ministri apsprieda ES stratēģiskās sadarbības stiprināšanu globālajā vides diplomātijā. Diskusijās tika akcentēta zinātnē balstītas diplomātijas nozīme, ES piemēra spēks, nodrošinot konsekventu politikas īstenošanu Savienības iekšienē, koalīciju veidošana, efektīvāka iekšējā koordinācija un ES resursu mērķtiecīga izmantošana.
Padome apstiprināja secinājumus par ES Bioekonomikas stratēģiju. Bioekonomika izmanto atjaunojamus bioloģiskos resursus, piemēram, augus, dzīvniekus un mikroorganismus, lai ražotu pārtiku, enerģiju un rūpnieciskas preces. Padome norādīja uz ievērojamo bioekonomikas potenciālu aizstāt uz fosilajiem resursiem balstītus materiālus un produktus, radīt darbavietas un vadīt globālo pāreju uz tīrajām nozarēm. Secinājumos tiek sniegtas arī politiskās norādes stratēģijas turpmākai attīstībai, koncentrējoties uz konkurētspēju, inovācijām un investīcijām, lai pārvērstu bioloģiskās izcelsmes risinājumus no laboratorijas prakses līdz reāliem produktiem. “Mēs atzinīgi vērtējam, ka padomes secinājumos ir iekļautas atsauces uz Austrumu robežas reģionu, uzsverot nepieciešamību bioekonomikas politikas īstenošanā ņemt vērā reģionālās specifikas un atšķirīgos apstākļus dalībvalstīs. Latvijai ir svarīgi, lai bioekonomikas attīstības ietvarā netiktu radītas jaunas ierobežojošas prasības attiecībā uz biomasas ilgtspējas kritērijiem,” uzrunājot Eiropas vides līderus, sacīja klimata un enerģētikas minists Melnis.
Dienas ietvaros ministrs piedalījās arī Zaļās izaugsmes grupas (Green Growth Group) ministru sanāksmē. Tajā tika pārrunāta vietējo energoresursu izmantošanas nozīme konkurētspējas stiprināšanā un Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības izraisīto problēmu energoresursu tirgos pārvarēšanā, kā arī ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) loma un turpmākā attīstība.