Lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi 2009. gada 3.novembrī ir pieņemti MK noteikumi Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti”, kas nosaka gaisu piesārņojošo vielu pieļaujamo līmeni vidē 12 gaisu piesārņojošām vielām.
Šie noteikumi nosaka galvenos gaisa kvalitātes novērtējuma veikšanas un monitoringa nosacījumus. Pašreiz Latvijā tiek izdalītas divas zonas gaisa kvalitātes novērtēšanai un pārvaldībai - Rīgas aglomerācija (informācija par gaisa kvalitāti Rīgā pieejama Rīgas domes tīmekļvietnē) un pārējā Latvijas teritorija.
Iestāde, kas ir atbildīga par gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumiem un par mērījumos iegūtās informācijas apkopošanu un sagatavošanu Latvijā ir valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”. Informācija par gaisa kvalitātes stāvokli Latvijā un monitoringa staciju izvietojumu pieejama Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļvietnē. Savukārt informācija par gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēka veselību pieejama Veselības inspekcijas tīmekļvietnē.
Noteikumos minēti pasākumi, kas veicami, ja kādā teritorijā novērojams paaugstināts gaisa piesārņojuma līmenis. Piemēram, ja kādā teritorijā tiek pārsniegts atļautais piesārņojuma līmenis, attiecīgās teritorijas pašvaldība sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju izstrādā pašvaldības rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai, ietverot tajā pasākumus gaisa piesārņojuma samazināšanai.
2024. gadā ir pieņemta jauna Eiropas Savienības līmeņa direktīva 2024/2881 par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=OJ:L_202402881). Jaunā direktīva nosaka jaunus gaisa kvalitātes normatīvus, prasības monitoringa veikšanai un efektīvākai gaisa kvalitātes plānu izstrādei. Būtiskākā informācija par jaunām noteiktajām prasībām pieejama šeit.
Lai ierobežotu paskābināšanu un eitrofikāciju izraisošo piesārņojošo vielu, kā arī ozona prekursoru emisiju un uzlabotu iedzīvotāju veselības aizsardzību, Latvijai ir jānodrošina laika periodam līdz 2030.gadam sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem, gaistošiem organiskajiem savienojumiem, amonjakam un smalkajām daļiņām PM2,5, kas noteikti MK 2018. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 614 “Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi” 1. pielikumā. Datus par dažādu sektoru radīto gaisa piesārņojumu Latvijā un to prognozes apkopo un nepieciešamos aprēķinus veic Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, sadarbojoties ar citām iesaistītajām institūcijām. Jaunākie sagatavotie emisiju pārskati un emisiju prognozes pieejami centra tīmekļvietnē.
Lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, kā arī samazinātu izmaksas un zaudēto darba laiku, ko veselības problēmu un ārstu apmeklējumu dēļ rada gaisa piesārņojums izstrādāts “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030.gadam”. 2026. gadā ir apstiprināts jauns plāna projekts - “Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas plāns 2026.‒2030. gadam” (plāna projekts apskatāms šeit).
Plānā noteikto pasākumu īstenošana palīdzēs nodrošināt ES līmenī noteikto gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu 2025. un 2030. gadam izpildi un veicinās cilvēku veselības un ekosistēmu aizsardzībai atbilstošas gaisa kvalitātes sasniegšanu Latvijas pilsētās.
Ar gaisa aizsardzības politikas izstrādi Latvijā nodarbojas Klimata un enerģētikas ministrijas Vides pārvaldības departaments - Piesārņojuma novēršanas nodaļa.