2024. gada 12. novembrī Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par papildu radaru iegādi vēja parku attīstībai”, kas sniedz risinājumus valsts aizsardzības stiprināšanai un paplašina Nacionālo bruņoto spēku novērošanas spējas gaisa telpā visā Latvijā. Ziņojums arī paredz atvēlēt plašākas teritorijas vēja parku attīstībai Latvijā nākamo trīs gadu laikā.

Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki, izvērtējot radaru pozīcijas un nosakot to precīzas aizsargjoslas, ir izstrādājuši Latvijas sauszemes un atkrastes teritorijas pieejamības karti vēja parku attīstībai augstā detalizācijas pakāpē, tajā atspoguļojot paredzētās izmaiņas no 2028. gada 1. janvāra, pēc esošo radaru pārvietošanas un papildu radaru iegādes un izvietošanas. Vienlaikus norit aktīvs darbs saistīto normatīvo aktu sagatavošanā un izstrādē, nodrošinot noteiktā risinājuma plašākas Latvijas sauszemes teritorijas pieejamībai vēju parku attīstībai izpildi.

Latvijas sauszemes un atkrastes teritorijas pieejamība vēju parku attīstībai
Latvijas sauszemes un atkrastes teritorijas pieejamība vēja parku attīstībai no 01.01.2028.

Karte ir publicēta Aizsardzības ministrijas tīmekļvietnē: https://www.mod.gov.lv/lv/informacija-veja-parku-attistitajiem

Vēršam uzmanību, ka jautājumu gadījumā var vērsties pie Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības un noturības departamenta Noturības nodaļas vecākās ekspertes Ingas Romanovskas (inga.romanovska@mod.gov.lv, 67335071), savukārt saziņai ar vēja parku attīstītājiem tiek rekomendēts izmantot elektronisko pasta adresi – vejaparki@mod.gov.lv

Kartei ir informatīvs raksturs – aicinām attīstītājus, izvērtējot ieceri, iepazīties ar karti. Kartē ir iezīmētas teritorijas ar augstu iespējamību, ka projekts ir savietojams ar eksistējošo aizsardzības infrastruktūru, kā arī teritorijas, kurās nesavietojamības risks ir augsts.


Industriālās attīstības teritoriju karte

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sadarbībā ar Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centru (LVĢMC) ir izstrādājusi industriālo attīstības teritoriju karti. Interaktīvās kartes piedāvājuma sākotnējais projekts bija pamats nākamajam posmam – visaptverošām konsultācijām ar ar nozari, NVO un sociāliem partneriem, kas norisinājās 2025. gada novembra un decembra laikā, kuru laikā  interesenti varēja sniegt savus priekšlikumus vai komentārus.

Karte ir pirmais solis mērķtiecīgai un līdzsvarotai industriālās attīstības plānošanai Latvijā. Šāds rīks būs pieejams pirmo reizi, kur vienuviet apkopota informācija par vietām, kur nākotnē varētu veidot ražotnes, attīstīt infrastruktūras projektus, tostarp enerģijas ražošanas projektus no atjaunīgiem resursiem. Industriālo teritoriju kartēšana tiek veikta, lai rastu kopīgu redzējumu par teritorijām, kurās vietās lietderīgāk un efektīvāk plānot ražošanu un uzņēmējdarbību.

Sagatavotā karte nav gala lēmums, bet informatīvs rīks, kas palīdzēs industriālās attīstības teritoriju plānošanā, diskusijās ar sabiedrību un pašvaldībām un nozaru politikas plānošanas dokumentu sagatavošanā. Tā mērķis ir nodrošināt pārskatāmu un datos balstītu lēmumu pieņemšanu par konkrēto teritoriju attīstību. Vienlaikus rīks kalpos arī iedzīvotāju interesēm, ļaujot katram izpētīt detalizētāk sava apvidus faktisko teritoriālo situāciju un attīstības perspektīvas.

Kartējuma veidošanā izmantoti vairāki datu slāņi no dažādiem avotiem. Tajos iekļauta informācija gan par Latvijas likumos noteiktajiem ierobežojumiem (piemēram, dati no Dabas aizsardzības pārvaldes, Aizsardzības ministrijas un pašvaldībām), gan par teritorijām, kuras regulē Eiropas Savienības normatīvi. Datu kopums papildināts arī, sadarbojoties ar dažādu institūciju datu turētājiem. Kartē iekļautie datu slāņi iedalīti divās grupās:
ierobežojumi vai izaicinājumi – piemēram, blīvi apdzīvotas teritorijas, radaru zonas, dabas aizsardzības teritorijas, inventarizētie meži un nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemes;
- informatīvie – piemēram, kūdras resursu dati, Lauku reģistra informācija, lauksaimnieku deklarētās platības, kā arī publiskās un dzīvojamās ēkas 800 metru rādiusā.

Kartēšana tiek veikta, tostarp saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām attiecībā uz atjaunīgās enerģijas ražošanas teritoriju apzināšanu.