2026. gada 14. jūlijā

Ministrs Jānis Vitenbergs Aizkraukles novadā apmeklēs vēsturiski piesārņoto teritoriju

Skats uz Pļaviņu HES no putna lidojuma
Pļaviņu HES. Foto: AS "Latvenergo"

Trešdien, 15. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs reģionālās vizītes ietvaros apmeklēs Aizkraukles novadu. Vizītes laikā ministrs kopā ar pašvaldības siltumapgādes uzņēmuma pārstāvjiem pārrunās gatavību gaidāmajai apkures sezonai, tiksies ar AS "Latvenergo" vadību un apmeklēs Pļaviņu HES, lai novērtētu kritiskās infrastruktūras drošību. Vizītes noslēgumā ministrs apmeklēs Aizkrauklē esošo vēsturiski piesārņoto teritoriju, iepazīstinoties ar sanācijas gaitu Šveices–Latvijas sadarbības programmas ietvaros.

Ministrs kopā ar Valsts vides dienesta un Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvjiem apmeklēs Aizkrauklē esošo vēsturiski piesārņoto teritoriju jeb tā dēvēto piesārņojuma kalnu. Tikšanās laikā uzmanība tiks pievērsta projektam, kas tiek īstenots Šveices-Latvijas sadarbības programmas "Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija" ietvaros. 

Projekta kopējais finansējums ir ap 15,19 miljoni eiro, no kuriem 85 % nodrošina Šveice. Projektu īsteno Valsts vides dienests sadarbībā ar Aizkraukles novada pašvaldību. Projekta rezultātā tiks likvidēts piesārņojuma avots.

Papildu informācija pieejama programmas tīmekļvietē.

Plašāk par ministra Jāņa Vitenberga darba vizīti Aizkraukles novadā: šeit

2026. gada 8.jūnijā

Šveices un Latvijas sadarbība veselības, izglītības, pētniecības un vides jomās pārgājusi aktīvā īstenošanas posmā

Šveices–Latvijas sadarbības programmas trešā gada sanāksmes kopbilde
Foto: Finanšu ministrija

4. un 5. jūnijā Finanšu ministrijā (FM) notika Šveices–Latvijas sadarbības programmas (sadarbības programmas) trešā gada sanāksme, kurā FM informēja Šveices partnerus par progresu sadarbības programmas ieviešanā. Kopš 2025. gada visās četrās programmās norit aktīva ieviešana, aptverot investīcijas bērnu onkoloģijas  ārstniecībā, profesionālajā izglītībā, lietišķajā pētniecībā un vēsturiskā piesārņojuma sanācijā. Diskusiju centrā bija līdz šim paveiktais un nākamie soļi programmas sekmīgai ieviešanai līdz 2029. gada beigām.

Pāreju uz aktīvu ieviešanu apliecina virkne jau paveiktu darbu, tai skaitā ir notikuši programmu atklāšanas pasākumi, noslēgti projektu un partnerības līgumi, tostarp ar Šveices institūcijām, apstiprināta vadības un kontroles sistēma nacionālajā un programmu līmenī, apstiprināts sadarbības programmas vadības un katras programmu ieviešanai nepieciešamais tiesiskais regulējums, kā arī notikušas pirmās programmu vadības komiteju sanāksmes.

"Šveices ieguldījuma lielākā pievienotā vērtība ir ne tikai finansējums, bet arī partnerība un zināšanu pārnese. Pirmajā aktīvās ieviešanas gadā sadarbība ar Šveices partneriem kļuvusi arvien praktiskāka un vairāk orientēta uz rezultātiem – no inovāciju attīstības pētniecībā un darba vidē balstītas mācību pieejas profesionālajā izglītībā līdz ekspertu atbalstam sanācijas darbu sagatavošanā un sadarbībai bērnu onkoloģijas jomā," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards. Viņš pateicās Šveices partneriem un visām iesaistītajām Latvijas institūcijām par profesionālu un ciešu sadarbību, kas ļāvusi visās četrās programmās pāriet uz aktīvu ieviešanas posmu.

"Priecājos atkal būt Rīgā ikgadējās sanāksmes laikā. Tā ir nozīmīga iespēja atskatīties uz mūsu sadarbībā paveikto prioritārajās jomās un pārliecināties par sasniegto progresu. Īpaši svarīga ir mūsu spēja dalīties zināšanās un pieredzē jomās, kas ir nozīmīgas gan Latvijai, gan Šveicei – profesionālajā izglītībā, veselības aprūpē, vēsturiski piesārņoto vietu sanācijā un pētniecībā. Tās ir stratēģiskas prioritātes abām valstīm, un mums ir kopīgs mērķis – uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti un nodrošināt taustāmus ieguvumus Latvijas iedzīvotājiem. Redzot kopainu, mēs vēlamies, lai mūsu sadarbība veicinātu drošību, stabilitāti un labklājību," norādīja Pjetro Laceri, Šveices Valsts ekonomikas lietu sekretariāta (SECO) Ekonomiskās sadarbības un attīstības nodaļas vadītājs.

Programmas “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā” mērķis ir uzlabot bērnu un jauniešu onkoloģisko slimību diagnostiku un ārstēšanu Latvijā, stiprināt laboratoriju kapacitāti, kā arī izveidot ilgtermiņa uzraudzības sistēmu pacientiem pēc ārstēšanās. Programmā noteiktajā projektā, ko īsteno Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS), līdz šim ir izveidotas septiņas ekspertu vienības bērnu onkoloģijā, uzsākta jaunu rīku testēšana pacientu veselības stāvokļa un dzīves kvalitātes izvērtēšanai ārstēšanas laikā un pēc tās, sagatavoti izglītojoši materiāli pacientiem un viņu ģimenēm, kā arī stiprinātas speciālistu kompetences starptautiskās apmācībās. 

Projektu BKUS īsteno sadarbībā ar Šveices partneriem – Cīrihes Universitātes slimnīcu un Lozannas Universitātes slimnīcu, ar kuru jau ir uzsākta partnerības līguma parakstīšana. Programmas kopējais finansējums ir 9,3 miljoni eiro, tostarp 7,9 miljoni eiro no Šveices ieguldījuma un 1,4 miljoni eiro no Latvijas valsts budžeta.

Programmas “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” ietvaros līdz 2029. gada beigām Aizkrauklē plānots attīrīt bijušās dzelzsbetona rūpnīcas teritoriju, samazinot piesārņojuma nonākšanu gruntī, gruntsūdeņos un Daugavā, kā arī mazinot veselības riskus iedzīvotājiem. Līdz šim sadarbībā ar Šveices ekspertiem izstrādāta sanācijas darbu iepirkuma dokumentācija un veikti teritorijas sagatavošanas darbi. Šobrīd mērķis ir pēc iespējas ātrāk uzsākt sanācijas darbus, lai panāktu būtiskus vides uzlabojumus un samazinātu vēsturiskā piesārņojuma ietekmi uz apkārtējo vidi. 

Programmā noteikto projektu īsteno Valsts vides dienests sadarbībā ar Aizkraukles novada pašvaldību. Programmas kopējais finansējums ir 15,2 miljoni eiro, tostarp 12,9 miljoni eiro no Šveices ieguldījuma un 2,3 miljoni eiro no Latvijas valsts budžeta.

Programma “Partnerība lietišķās pētniecības jomās” stiprina Latvijas un Šveices sadarbību inovatīvu materiālu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un viedās enerģijas jomās. Programmā ir noteikti divi projekti, kuros līdz šim uzsākta pētnieku un doktorantu piesaiste, attīstīti pirmie pētniecības projekti, kuros Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūts kopā ar Šveices partneriem izstrādā ilgtspējīgus ceļu būves risinājumus, nākamās paaudzes baterijas, ūdeņraža tehnoloģijas un mākslīgā intelekta risinājumus elektrotīklu stabilitātei. Tāpat maijā Rīgā atklāts Šveices–Latvijas digitālais centrs, stiprinot inovāciju attīstību enerģētikā. 

Abi projekti tiek īstenoti ciešā sadarbībā ar Šveices partneriem – Šveices Federālo materiālu zinātnes un tehnoloģiju institūtu, Pola Šerera institūtu, Cīrihes Lietišķo zinātņu augstskolu un Šveices Elektronikas un mikrotehnoloģiju centru. Programmas kopējais finansējums ir 12,3 miljoni eiro, tostarp 10,5 miljoni eiro no Šveices ieguldījuma un 1,8 miljoni eiro no Latvijas valsts budžeta.

Programma “Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību pilnveidošanai Latvijā” stiprina profesionālās izglītības sasaisti ar darba tirgus vajadzībām un veicina darba devēju iesaisti mācību procesā. Līdz šim sadarbībā ar Šveices ekspertiem uzsākta nozarē balstītas mācību pieejas ieviešana, izstrādāti jauni mācību un eksaminācijas modeļi mašīnbūves, lauksaimniecības, viesmīlības un enerģētikas nozarēs, kā arī drīzumā tiks uzsāktas pilotprogrammas profesionālās izglītības iestādēs. Tuvākajā laikā plānots izsludināt atklātu konkursu augstskolām profesionālās izglītības pedagogu sagatavošanas programmu izstrādei. Tādējādi tiks stiprināta nozaru lomu profesionālajā izglītībā un veicināta kvalificētu speciālistu sagatavošanu Latvijas darba tirgum. 

Programmā noteikto projektu īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Šveices Profesionālās izglītības institūtu, Šveices Federālo izglītības, pētniecības un inovāciju departamentu un Hotel & Gastro Formation. Programmas kopējais finansējums ir 12,35 miljoni eiro, tostarp 10,5 miljoni eiro no Šveices ieguldījuma un 1,85 miljoni eiro no Latvijas valsts budžeta.

Papildus gada sanāksmei Šveices delegācija kopā ar citiem sanāksmes dalībniekiem apmeklēja arī divus programmu projektus. 4. jūnijā RTU pētnieki, mācībspēki un studenti iepazīstināja Šveices pārstāvjus ar lietišķās pētniecības programmas ietvaros attīstītajiem risinājumiem būvniecības, un ceļu būves materiālu jomā, demonstrējot arī 3D betona drukas un optisko šķiedru tehnoloģiju laboratorijas.

Savukārt 5. jūnijā delegācija viesojās Rīgas Valsts tehnikumā, kur tā vadība, pedagogi un audzēkņi demonstrēja, kā profesionālajā izglītībā tiek īstenotas darba vidē balstītas mācības. Viesi iepazinās ar mācību procesu un praktiskajām nodarbībām enerģētikas, dzelzceļa transporta, autotehnoloģiju, poligrāfijas un mediju tehnoloģiju jomās, kā arī pārrunāja sadarbību ar darba devējiem un nozaru organizācijām.

Sanāksmē un vizītēs piedalījās pārstāvji no Šveices Ekonomikas lietu valsts sekretariāta, Šveices Attīstības un sadarbības aģentūras, Šveices vēstniecības Rīgā, Latvijas Ārlietu ministrijas, kā arī maksājumu  un revīzijas iestāžu pārstāvji.

Informāciju sagatavoja: Finanšu ministrija

2026. gada 25. februārī

Izsludināts sanācijas darbu iepirkums vēsturiski piesārņotās teritorijas attīrīšanai Aizkrauklē

Skats uz Daugavu pie Aizkraukles

Valsts vides dienests 2026. gada 25. februārī ir izsludinājis iepirkumu projekta “Vēsturiski piesārņotās vietas sanācija Aizkrauklē” īstenošanai, lai nodrošinātu teritorijas attīrīšanu un sakārtošanu. 

Vēsturiskais piesārņojums Aizkrauklē, Dzelzceļa ielā 10, radies dzelzsbetona izstrādājumu rūpnīcas teritorijā, kas 20. gadsimta vidū uzcelta Pļaviņu HES būvniecības vajadzībām. Teritorijas platība ir aptuveni 10,6 ha un teritorijas detalizētajā izpētē konstatēts piesārņojums ar naftas produktiem aptuveni 2,7 ha. Šajā teritorijā piesārņojuma līmenis pārsniedz regulējumā noteiktos augsnes un grunts kvalitātes robežlielumus. 

Lai iepirkuma prasības būtu skaidras un saprotamas tirgum, pirms iepirkuma izsludināšanas Valsts vides dienests organizēja apspriedi un konsultācijas ar potenciālajiem piegādātājiem. Apspriedes mērķis bija iepazīstināt ar iepirkuma nosacījumiem, saņemt komentārus un priekšlikumus dokumentācijas pilnveidei, kā arī veicināt konkurenci. Interese par iepirkumu bija liela. 

Plānoto sanācijas darbu rezultātā ir paredzēts attīrīt piesārņojuma avotu un samazināt turpmāku piesārņojošo vielu nonākšanu gruntsūdeņos, vienlaikus ierobežojot piesārņojuma tālāku izplatīšanos skartajā teritorijā, tostarp Daugavā. Teritoriju paredzēts attīrīt līdz tādam līmenim, lai piesārņojums nevarētu apdraudēt iedzīvotāju veselību un vides kvalitāti, un lai sasniegtais rezultāts būtu noturīgs ilgtermiņā.  

Ņemot vērā attīrāmās teritorijas sarežģītos ģeoloģiskos un vides apstākļus, sanācijas darbi plānoti divos posmos. Vispirms tiks īstenota pilotfāze, kurā praksē pārbaudīs izvēlēto tehnoloģisko risinājumu efektivitāti, pēc tam, balstoties uz pilotfāzes secinājumiem, tik īstenoti sanācijas darbi. Kopējais sanācijas darbu īstenošanas termiņš paredzēts līdz 2029. gada 31. oktobrim. 

Potenciālie piegādātāji aicināti iepazīties ar detalizētu iepirkuma dokumentāciju, tostarp iepriekš veiktās detalizētās izpētes secinājumiem un sanācijas uzdevumu šeit. 

Iepirkums tiek īstenots ar Šveices un Latvijas sadarbības programmas “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” atbalstu. 

Projekta īstenošanai paredzēts finansējums 13,1 miljoni Šveices franku jeb indikatīvi 13,8 miljoni eiro (Šveices finansējums 11,7 miljoni eiro un Latvijas valsts budžeta finansējums 2,1 miljoni eiro). Pēc plānveida sanācijas darbu pabeigšanas tiks izveidota pēcsanācijas monitoringa sistēma ar mērķi uzraudzīt teritorijā notiekošo vides procesu atbilstību darbu mērķiem un vides kvalitātes prasībām. 

Papildu informācija pieejama programmas tīmekļvietē.

2025. gada 4. decembrī

Uzsākta sanācijas darbu iepirkumu procedūra vēsturiski piesārņotās teritorijas attīrīšanai Aizkrauklē

Skats uz upi

Valsts vides dienests uzsācis iepirkuma procedūru nacionālas nozīmes sanācijas darbiem Aizkrauklē. Sanācijas darbi plānoti bijušās dzelzsbetona ražotnes teritorijā Aizkrauklē, kur ilgstoši pastāvējuši piesārņojuma riski, apdraudot gruntsūdeņu kvalitāti un Daugavu.

Sanācijas darbu galvenais mērķis ir likvidēt piesārņojuma avotu un novērst piesārņojuma turpmāku izplatību. Plānots samazināt piesārņojuma emisijas gruntsūdeņos un Daugavā, kā arī izveidot pēcsanācijas monitoringa sistēmu, kas ilgtermiņā nodrošinās vides procesu uzraudzību, uzlabos ekoloģisko kvalitāti un mazinās riskus iedzīvotāju veselībai. Darbu īstenošana plānota līdz 2029. gada 31. oktobrim.

Iepirkuma mērķis ir izvēlēties profesionālu un pieredzējušu darbu veicēju, kas nodrošinās ilgtspējīgu un drošu teritorijas attīrīšanu no naftas produktiem. Iepirkuma ietvaros ir uzsākta apspriede ar potenciālajiem piegādātājiem, tādēļ Valsts vides dienests aicina visus ieinteresētos piegādātājus iepazīties ar atklāta konkursa nolikumu un tā pielikumiem Elektronisko iepirkumu sistēmas e-konkursu apakšsistēmā: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/161479.

Iepirkums tiek īstenots Latvijas – Šveices sadarbības programmas 2019.-2029. gadam projekta “Vēsturiski piesārņotās vietas sanācija Aizkrauklē” ietvaros. Detalizētāka informācija par projektu pieejama: šeit.

Vairāk informācijas par Latvijas un Šveices sadarbības programmu pieejama: šeit.