Noslēdzoties administratīvi teritoriālajai reformai, pašvaldībām bija pienākums līdz 2025. gada beigām izstrādāt jaunus teritoriju plānojumus. No 43 Latvijas pašvaldībām, vairāk nekā 20 pašvaldībām atjaunoto teritoriju plānojumu izstrāde nav noslēgusies. Līdzšinējā prakse liecina, ka plānojumu izstrāde un saskaņošana bieži ilgst vairākus gadus, radot nenoteiktību gan pašvaldībām, gan uzņēmējiem.
KEM sadarbībā ar Valsts vides dienests (VVD) un pašvaldību pārstāvjiem ir izvērtējusi līdzšinējo praksi pašvaldību teritorijas plānojumu vides prasību izvērtēšanas procesā un identificējusi vairākus aspektus, kuru vērtēšanā veidojas atšķirīga izpratne starp plānu izstrādātāju un VVD. Tas iezīmējas biotopu attēlošanā, aizsargjoslu un funkcionālā zonējuma mijiedarbībā, notekūdeņu pārvaldības plānošanā, kā arī gadījumos, kur nav pieejama vēsturiskā informācija vai konstatējamas nepilnības publiski pieejamos valsts datu reģistros.
Izvērtējot biežāk sastopamās situācijas, ir sagatavotas vienotas vadlīnijas, kas nosaka, kuras prasības ir jāvērtē jau teritorijas plānošanas stadijā un kuras attiecināmas uz vēlāku jau konkrētu ieceru attīstīšanas posmu. Vienotas vadlīnijas dos iespēju pašvaldībām pēc iespējas ātrāk tiesiski nostiprināt pašvaldības iecerēto sava reģiona attīstības virzienu.