.

Šonedēļ, š.g. 25. un 26. martā Briselē notika Eiropas Savienības (ES) Vides ministru padomes sanāksme un vairākas citas saistītas augsta līmeņa sanāksmes. Latviju tajās pārstāvēja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Šī bija pirmā Vides ministru padomes sanāksme, kurā tika diskutēts par ES 2040. gada klimata mērķu procesu.

2020. gada nogalē ES dalībvalstis vienojās līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55%, salīdzinot ar 1990.gadu, un 2050. gadā sasniegt klimatneitralitāti. Virzība uz klimatneitralitāti 2050. gadā ir sadalīta vairākos posmos. Lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju no 2030. gada uz 2050. gadu, 2040. gads ir būtisks starpposms.

Diskusijā par 2040. gada mērķiem ministrs K. Melnis norādīja, ka pasākumos, kas vērsti uz emisiju samazināšanu, jāņem vērā sociāli ekonomiskā situācija visās dalībvalstīs. Turklāt vienlīdz būtiska ir sabiedrības informētība un gatavība pārmaiņām. Lai nodrošinātu pāreju uz klimatam neitrālu tautsaimniecību nepietiek vien ar valsts finansējumu, tikpat būtiskas ir privātās investīcijas. Šajā nolūkā jo īpaši būtiski ir integrēt klimatneitralitātes nodrošināšanai vajadzīgos līdzekļus, tostarp ES daudzgadu budžetā arī pēc 2027. gada. Svarīgi ne tikai saglabāt Eiropas konkurētspēju, bet arī dalībvalstu līmenī apsvērt nepieciešamo tehnoloģiju piemērojamību un pieejamību. Ļoti svarīgi ir nodrošināt iedzīvotājiem piekļuvi tīrai elektroenerģijai, apkurei, transporta pakalpojumiem un pārtikai par pieņemamām cenām.

“Pirms lemjam par turpmākajiem pasākumiem, ir jāapstiprina politikas dokumenti un likumdošana periodam līdz 2030. gadam. Mēs joprojām sakaramies ar izaicinājumiem, jo īpaši tādās nozarēs kā siltumapgāde un dzesēšana, kam ir ievērojams dekarbonizācijas potenciāls, kas šobrīd nav pilnībā izmantots,” vides ministru sanāksmē uzsvēra K. Melnis.

Ministrs vienlīdz aicināja EK nekavēties ar siltumsūkņu rīcības plāna publicēšanu un izstrādāt visaptverošu ES apkures un dzesēšanas stratēģiju, lai turpmākās diskusijas par 2040. gada klimata mērķiem būtu pilnvērtīgākas.

Latvijā galvenokārt uzmanība tiek pievērsta Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2020-2030 (NEKP) atjaunināšanai. Divu mēnešu garumā notikušas plašas konsultācijas ar 41 sadarbības partneri, lai pilnveidotu atjaunināto NEKP. Šis ir unikāls un caurspīdīgs process. Šobrīd saņemtos nozaru ministriju priekšlikumus KEM apkopo sadarbībā ar modelētājiem, lai izvērtētu šo pasākumu ietekmi uz zaļajiem mērķiem.

“Lai palielinātu Latvijas noturību pret klimata pārmaiņām, mums ir jāintegrē klimata risku novērtējums mūsu politikas dokumentos visos līmeņos – Eiropas, valsts un pašvaldību līmenī. Lēmumu pieņemšanai jābūt balstītai uz zinātniskiem pierādījumiem un jānodrošina tūlītēja rīcība.” norādīja Melnis. Vienlaikus K. Melnis vērsa Eiropas līderu uzmanību uz kritisko situāciju, ar kuru saskaras ikviena ES dalībvalsts – klimata riski pieaug ātrāk nekā mūsu gatavība.

KEM ir uzsākusi Eiropas Komisijas Paziņojuma un tā ietekmes novērtējuma analīzi, izvērtējot EK piedāvātā mērķa scenārija iespējamos izaicinājumus un potenciālo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Analīzi plānots pabeigt š.g. vasarā. Nākamā Vides ministru padomes sanāksme šogad notiks jūnija vidū.

Papildus ES ministru padomes ietvaros ministrs tikās arī ar Lietuvas un Igaunijas klimata ministriem, lai pārrunātu Baltijas valstu situācijas un progresu klimata mērķu sasniegšanā un klimatneitralitātes nodrošināšanā. Ministrs K. Melnis, tostarp tikās ar EK ģenerālsekretāri Ilze Juhansoni, kā arī EK izpildvietnieku Valdi Dombrovski, apspriežot ES ekonomisko attīstību un izaugsmes prognozes, pārrunājot fondu finansējuma pieejamību Latvijai gan klimata mērķu sasniegšanā, gan enerģētikas projektiem. Ministrs vienlaikus iepazīstināja V. Dombrovski par enerģijas ražošanas no atjaunīgajiem energoresursiem attīstību Latvijā, Nacionālā klimata un enerģētikas plāna virzību.