Flickr
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdien ar klimata un enerģētikas ministru Jāni Vitenbergu pārrunāja gatavošanos nākamajai apkures sezonai un kritiskās enerģētikas infrastruktūras drošību. Tikšanās laikā apspriesti priekšlikumi situācijas stabilizēšanai, gatavojoties nākamajai apkures sezonai.
Ministrs informējis prezidentu par paveikto kurināmā tirgus stabilizēšanā. Viņš ticies ar granulu nozares pārstāvjiem un aicinājis ražotājus pievienoties brīvprātīgai iniciatīvai, kas paredz nodrošināt Latvijas tirgum pietiekamu granulu apmēru, nodrošināt caurspīdīgu cenu politiku un prioritizēt vietējā tirgus vajadzības.
Tāpat ministrs informējis, ka tuvākajā laikā tiksies ar AS "Latvijas valsts meži", lai pārrunātu iespējas operatīvi nodrošināt līgumos paredzētās kurināmā resursu piegādes tiem granulu ražotājiem, kuri iesaistījušies atbildīgā granulu ražotāju iniciatīvā, proti, ir apņēmušies fokusēties uz Latvijas tirgu.
Rinkēvičs un Vitenbergs pārrunāja arī progresu darba virzienos, kas identificēti šā gada martā Rīgas pilī notikušajā diskusijā par Latvijas enerģētikas nozares ilgtermiņa stratēģiju.
Vitenbergs sarunā uzsvēris, ka viens no būtiskiem uzdevumiem kritiskās infrastruktūras aizsardzības uzlabošanai ir kopīgu energosistēmas rezervju veidošana Baltijas valstu līmenī, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību nodrošināt energoapgādes nepārtrauktību gan gaisa telpas drošības apdraudējumu, gan ekstremālu laikapstākļu gadījumos.
Šis būšot arī viens no centrālajiem jautājumiem Baltijas valstu enerģētikas ministru tikšanās laikā, kas notiks 22. jūlijā Rīgā.
Sarunā uzmanība pievērsta arī ciešākai valsts institūciju sadarbībai un Valsts vides dienesta (VVD) darba pilnveidošanai, lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, tostarp aizsardzības nozarē.
Vitenbergs norādījis, ka atsevišķos gadījumos starp pašvaldībām, kas izstrādā teritoriju plānojumus, un VVD, kas savā kompetencē sniedz vērtējumu par vides jautājumiem, veidojas atšķirīga izpratne par normatīvu piemērošanu. Tas savukārtot padara lēmumu pieņemšanas procesu garāku un smagnējāku abās pusēs.
KEM informē, ka, izvērtējot biežāk sastopamās situācijas, ir sagatavotas vienotas vadlīnijas, kas noteiks, kuras prasības ir jāvērtē jau teritorijas plānošanas stadijā un kuras attiecināmas uz vēlāku jau konkrētu ieceru attīstīšanas posmu. Tuvākajā laikā ar vadlīnijām plānots iepazīstināt pašvaldības.
Vitenbergs tikšanās laikā arī informēja par nepieciešamību pilnveidot regulējumu uzņēmumiem, kas attīsta militārās tehnoloģijas. Daļa uzņēmumu projektus izvēlas īstenot Lietuvā, kur regulējums ir vienkāršāks. Lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus un veicinātu investīciju īstenošanu Latvijā, Saeimā uz otro lasījumu iesniegti grozījumi ietekmes uz vidi novērtējuma regulējumā, kurus plānots izskatīt tuvākajā laikā.
Informāciju sagatavoja: LETA
