Šodien, 28. aprīļa, preses konferencē klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis informēja par aktualitātēm saistībā ar Dienvidkurzemes novada notikumiem svētdien, kur vēja ietekmē nolūzusi pirms 15 gadiem uzstādīta vēja turbīna. Vienlaikus ministrs informēja par Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izmaiņām vēja parku attīstības regulējumā.
“Tuvo Austrumu konflikta situācija ir vēl viens atgādinājums tam, cik ievainojami esam, ja esam atkarīgi no trešo valstu enerģijas resursiem. Par spīti dramatiskajai situācijai, elektroenerģijas un dabasgāzes nozarē šos satricinājumus izjūtam mazāk. Tas noticis pateicoties Baltijas valstu sinhronizācijai un pašu ražošanas jaudu attīstībai Baltijas reģionā, jo īpaši Lietuvā. Arī mēs Latvijā esam sasnieguši daudz, pērn trešdaļu no elektroenerģijas patēriņa atsevišķos mēnešos Latvijā saražoja saules elektrostacijas. Tāpat dabasgāzi saņemam no dažādiem piegādātājiem, vienlaikus attīstot biogāzes un biometāna ražošanu tepat. Tas apliecina, ka decentralizēta ražošana ir kritiski svarīga, tā mazina sistēmas ievainojamību pret mērķtiecīgiem uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai. Taču šobrīd neesam pilnībā sasnieguši 2030. gadā nospraustos mērķus, lai Latviju dēvētu par enerģētiski neatkarīgu. Būtiski turpināt attīstīt atjaunīgos energoresursus, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru un cieņpilnu dialogu ar sabiedrību,” norādīja ministrs Kaspars Melnis.
Lai sasniegtu enerģētisko neatkarību un tautsaimniecības konkurētspēju, Latvija 2030. gadā nepieciešams dažādots elektroenerģijas ražošanas portfelis. Lai nodrošinātu Latviju ar elektroenerģiju, kuras patēriņš prognozēts ap 8-9TWh, tie ir četri galvenie ražošanas avoti – hidroelektrostacijas (1500-1600 MW liela jauda), termoelektrostacijas (1000-1200 MW), saules elektrostacijas (1200-1500 MW) un vēja elektrostacijas (1200-1500 MW). Jau šobrīd trīs ražošanas enerģijas avoti izpilda mērķi – uzstādītās jaudas ir sasniegtas, vai pat pārsniedz plānoto, kamēr vēja enerģijas attīstībā joprojām uzstādītā jauda ir 133 MW.
“Lai valstī attīstītu atjaunīgo enerģijas objektus, būtiska ir cieņpilna sadarbība ar pašvaldībām, iedzīvotāju kopienām, investoriem un valsts pārvaldi. Pašvaldības loma novada attīstībā ir kritiska, tāpēc šodien, valdības sēdē, virzām priekšlikumu atcelt vēsturiski pieņemto alternatīvo regulējumu vēja projekta darbības akceptēšanai Ministru kabinetā, kas mazina caurskatāmību sabiedrībā,” norādīja ministrs.
Rosinājums atcelt vēsturiski pieņemto alternatīvo regulējumu
Likums par “Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtību” tika izstrādāts ārkārtējos apstākļos pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kad Eiropas Savienībā un Latvijā īpaši aktuāla kļuva energodrošība, enerģijas piegāžu dažādošana un vietējo enerģijas ražošanas jaudu palielināšana. Tobrīd likums tika izstrādāts kā speciāls regulējums līdztekus jau esošajam likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” regulējumam, kas paredz, ka akcepta lēmumu par paredzētās darbības veikšanu pēc IVN pabeigšanas pieņem pašvaldība.
“Likums tobrīd kalpoja kā alternatīvs regulējums un ir uzskatāms par speciālu risinājumu attiecīgajam laikposmam un noteiktajai ģeopolitiskajai situācijai, kad valsts interesēs bija iespējami ātri veicināt atjaunīgo energoresursu attīstību un projektu paātrināšanu. Kopš tā laika situācija ir būtiski mainījusies. Atjaunīgo energoresursu attīstība Latvijā ir ievērojami aktivizējusies arī bez speciālā regulējuma piemērošanas,” norādīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Atjaunīgo energoresursu projektu attīstība norit neatkarīgi no speciālā likuma mehānismiem. Piemēram, dažādās IVN stadijās atrodas 46 vēja elektrostaciju projekti, un Valsts vides dienests (VVD) ir izsniedzis astoņus IVN atzinumus. Prakse liecina, ka projektu attīstītāji biežāk izvēlas minēto vispārīgo tiesisko regulējumu, saņemot pašvaldības akceptu, nevis īpašo kārtību, kur šo IVN akcepta lēmumu pieņem Ministru kabinets (MK).
Izvērtējot priekšrocības un trūkumus regulējumam, kas tapis attiecīgajam laikposmam un noteiktajai ģeopolitiskajai situācijai, KEM rosina minēto alternatīvo regulējumu atcelt. Šis KEM piedāvājums informatīvā ziņojuma ietvaros šodien, 28. aprīlī, tiks skatīts valdības sēdē.
Vienlaikus jāņem vērā, ka daži vēja projektu attīstītāji ir izvēlējušies virzīt projektu, lai saņemtu IVN akcepta lēmumu MK atbilstoši alternatīvām regulējumam. Šādus projektus, ņemot vērā tiesiskās paļāvības principu, būtu jāizskata. Šobrīd IVN akcepta lēmuma pieņemšanas stadijā ir trīs vēja elektrostaciju projekti, par kuriem tiks lemts MK sēdē 28. aprīlī. Ministrs Kaspars Melnis šī rīta preses konferencē informēja, ka pārrunājot MK rīkojumus un saklausot koalīcijas partneru un sabiedrības aicinājumu pēc papildu informācijas, vienu no projektiem – “K2Ventum” plānots atlikt līdz tikt izvērtētā papildu iesūtīta informācija.
Preses konferencē ministrs uzsvēra, ka ar šiem MK rīkojumiem nostiprinātais ietekmes uz vidi novērtējuma akcepts nedod galīgo atļauju attīstītajam veikt iecerēto darbību. Tāpat arī Rīkojumu projektos skaidri norādīts pienākums pašvaldībai atbilstību teritoriju plānojumam vērtēt pie būvatļaujas izsniegšanas.
Vienlaikus Saeimā izvērtēšanai iesniegts priekšlikums, kas paredz, ka Būvniecības likumā tiek noteiktas būvvaldes tiesības uzdot vēja parka attīstītājam veikt kumulatīvās ietekmes uz vidi izvērtējumu pirms būvatļaujas saņemšanas attiecībā pret jau pašvaldības administratīvajā teritorijā akceptētajām vai īstenotajām vēja elektrostacijām ar jaudu virs 20 kW.