Ceturtdien, 27. novembrī, Saeima apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto likumu “Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums”. Likuma mērķis ir veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un valsts, kā arī pašvaldību spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.
Latvijā katru gadu piedzīvojam būtisku ekstrēmu vai Latvijai netipisku laikapstākļu ietekmi uz infrastruktūru, mājokļiem, uzņēmējdarbību un lauksaimniecību. 2023. gada vētras rezultātā Latvijā tika piedzīvots līdz šim augstākais apdrošināšanas apjoms. Tāpat līdzekļi pašvaldībām tika piešķirti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kopumā vienas vētras radītie zaudējumi valstij bija vairāku desmitu miljonu apmērā. Šogad tika noteikta ārkārtas situācija lauksaimniecības jomā ļoti mitrās vasaras dēļ. Arī šeit aplēstie zaudējumi sasniedza pat 60 miljoni eiro.
“Mūsu kopīgais uzdevums ir stiprināt sabiedrības, valsts un pašvaldību spēju pielāgoties šiem izaicinājumiem — gan plūdiem un lietavām, gan vētrām un karstuma viļņiem. Likuma izstrāde ir nozīmīgs solis, kas ne tikai veicina mūsu noturību pret klimata pārmaiņu radītajiem riskiem, bet arī paver iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu, kā arī attīstīt ilgtspējīgas nišas darbību. Šie līdzekļi ļaus īstenot konkrētus pielāgošanās pasākumus, kas mazinās klimata ietekmi uz tādām jomām kā mājokli, lauksaimniecību un citām tautsaimniecības nozarēm,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Latvijā līdz šim nav bijis vienots tiesiskais regulējums, kas sistemātiski sasaista valsts ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju ar virzību uz klimatneitralitāti un klimatnoturību. Likums nosaka nozaru ministriju atbildību par tautsaimniecības sektoru noturības stiprināšanu, kā arī pašvaldību, plānošanas reģionu un uzņēmumu iesaisti, lai kopīgi mazinātu klimata pārmaiņas un to radītās sekas uz tautsaimniecību. Regulējums dod iespēju savlaicīgi izstrādāt skaidras un saprotamas procedūras un īstenot pasākumus, kas ir ietverti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, lai ierobežotu nākotnes potenciālos zaudējumus.
Likuma ietvaros KEM būs koordinējošā loma visiem sektoriem, kas dod iespēju efektīvāk nodrošināt nozaru transformāciju, kopīgi rodot tos risinājumus, kas ar mazākām izmaksām nes lielāko tautsaimniecības labumu, ne tikai vienas, bet pārnozaru veidā. Lai palīdzētu pašvaldībām, KEM iesniedzis projekta pieteikumu ES, kura mērķis ir palīdzēt Latvijas reģionu pašvaldībām ar ekonomiski pamatotu enerģētikas un klimata plānu izstrādi un īstenošanu.
Līdz ar likuma apstiprināšanu tas paver Latvijai arī iespējas šā brīža diskusijās ar Eiropu par ES daudzgadu budžetu pēc 2027. gada pretendēt uz papildu investīcijām, nodrošinot līdzsvarotu pāreju uz klimatnoturīgu ekonomiku. Piemēram, šī likuma apstiprināšana ir priekšnosacījums Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) un jaunā sociālā klimata 426,7 milj. eiro apguvei, kas izmantojams, lai atbalstītu mazaizsargātās iedzīvotāju grupas, īstenojot ēku siltināšanas projektus, nodrošinot transporta pieejamību, sociālos pakalpojumus, piemēram, Neatliekamās medicīnas palīdzības transporta iegādi.