Palu sezona Latvijā ilga no 2026. gada februāra trešās dekādes līdz aprīļa pirmajai dekādei un tā gandrīz noslēgusies – Daugavā vēl turpinās pavasara palu krišanās fāze. Palu sezona noritējusi veiksmīgi un visā tās periodā stabila, ko galvenokārt ietekmēja labvēlīgie laikapstākļi, kas ļāva palu sezonai nepārvērsties plaša mēroga plūdos.
“Šī gada palu sezona apliecināja, ka savlaicīga sagatavošanās un cieša sadarbība starp institūcijām ļauj efektīvi pārvaldīt riskus, ierobežojot apdraudējumu cilvēku veselībai un īpašumiem, kā arī nodrošinot augstu gatavību reaģēt. Iegūtā pieredze stiprina mūsu gatavību arī nākotnes izaicinājumiem – turpināsim pilnveidot koordināciju, lai vēl efektīvāk reaģētu gan plūdu, gan citu risku, tostarp vētru, gadījumos. Pateicamies pašvaldībām un dienestiem par operatīvo rīcību, preventīvo sagatavotību un veiksmīgo savstarpējo sadarbību,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Februāra beigās hidroloģiskā situācija bija izveidojusies, ka pie nelabvēlīgas pavasara meteoroloģiskās situācijas attīstības būtu plaši plūdi, jo bija daudz sniega, ledus bija biezs un daudzviet upēs saglabājās ledus un vižņu sablīvējumi.
Tomēr visu palu laiku saglabājās pateicīgi laikapstākļi - nelielais sals naktīs un ļoti siltās dienas veicināja pakāpenisku sniega un ledus kušanas ūdens pieplūdi upēm, un upēs esošais ūdens daudzums nespēja nest biezās ledus masas. Pavasaris bija neparasti sauss, tāpēc palu notece veidojās pamatā no sniega un ledus kušanas ūdeņiem. Savukārt ļoti siltās dienas ar spožu sauli un bez nokrišņiem ļāva ledum zaudēt savu izturību. Tomēr ledus upēs bija daudz, ledus iešana bija ilgstoša, veidojās sastrēgumi, krasi paaugstinājās ūdenslīmenis augšpus tiem. Tomēr ūdens salīdzinoši ātri spēja atrast ceļu caur lediem un plaši applūdumi neveidojās.
Šopavasar galvenokārt applūda zemākās vietas – palienas un pļavas.
Ventas un citu Kurzemes upju palienes un zemākās vietas to krastos applūda jau marta pirmajās dienās. Marta pirmajā - otrajā dekādē pali aktīvāk norisinājās Lielupes baseinā, kur ļoti biezs upju tīkls un teritorija ir zema.
Lielupes baseinā arī sniega krājumi vēl martā bija salīdzinoši lieli. Strauji sākās sniega kušana upju augštecēs Lietuvā un daudzviet pierobežā applūda zemākās teritorijas, tai skaitā ceļi. Lielupes baseinā vairākās novērojumu stacijās ūdenslīmenis pārsniedza dzeltenās brīdinājuma pakāpi.
Gaujā lejpus Siguldai izveidojās ledus sastrēgums un līmenis strauji paaugstinājās, tomēr, ledus bija zaudējis savu izturību un ledus sastrēgums ilgu laiku nenoturējās.
Visbīstamākā un sarežģītākā situācija martā izveidojās Latgalē. Marta otrajā dekādē ledus iešana radīja straujas ūdens līmeņa svārstības Daugavas baseina upēs, īpaši Daugavā. Ledus iešanas laikā pie tiltiem, upju līkumos, pie salām veidojās ledus sastrēgumi, augšpus tiem ūdenslīmenis strauji cēlās, tomēr liela daļa sniega kušanas ūdeņu jau bija nokļuvusi upēs, bet pavasaris bija ļoti sauss un laikapstākļi labvēlīgi, lai neveidotos plaši plūdi.
Kopumā marts Latvijā aizritēja kā intensīvs pavasara palu mēnesis, kurā palu attīstību un applūšanas risku noteica ne tikai sniega kušana, bet galvenokārt ledus iešanas gaita un sastrēgumu veidošanās lielākajās upēs.
Minētie laikapstākļi nodrošināja to, ka šī pavasara palu sezonā galvenokārt applūda zemākās vietas – palienas, pļavas, neradot būtiskus ekonomiskos zaudējumus. Saskaņā ar Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegto informāciju, glābšanas darbos VUGD pārstāvji iesaistījušies vien vienu reizi.
Ņemot vērā, ka Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) no 2025. gada 19. jūnija ir noteikta kā atbildīgā iestāde par katastrofu pārvaldības koordināciju plūdu un palu gadījumos, KEM īpašu uzmanību veltīja atbildīgo institūciju darbības koordinēšanai palu periodā, lai nodrošinātu pēc iespējas augstāku gatavību plūdu sezonai, ierobežotu riskus cilvēku veselībai un īpašumiem, kā arī nodrošinātu pēc iespējas augstāku gatavību reaģēt.
KEM organizēja vairāk nekā 15 sanāksmes ar pašvaldību pārstāvjiem, valsts pārvaldes iestādēm, Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, nozaru ministrijām, lopkopības nozares pārstāvjiem, savvaļas dzīvnieku (govju/zirgu) ganāmpulku īpašniekiem, kuru ganības atrodas plūdu riska teritorijās, ceļu infrastruktūras uzturētājiem u.c. KEM, kopīgi ar partneriem, organizēja virkni sagatavošanās sanāksmju un semināru, piemēram, pašvaldībām un mazo hidroelektrostaciju īpašniekiem par hidrotehnisko būvju sagatavošanu un pārvaldību plūdu periodā.
Tikmēr LVĢMC sinoptiķi un hidrologi nepārtraukti 24 stundu režīmā sekoja līdzi laika apstākļu un ūdens līmeņa izmaiņām, lai nepieciešamības gadījumā brīdinātu dienestus un sabiedrību par iespējamu apdraudējumu. Aktuālā hidrometeoroloģiskā prognoze tika atjaunota sešas reizes diennaktī.
Tāpat tika sagatavoti dažādi informatīvie materiāli par plūdiem un plūdu gatavības vadlīnijas, ko izstrādāja VUGD sadarbībā ar KEM.
Palu sezonas laikā Valsts vides dienests (VVD) veica 99 hidrobūvju apsekošanu visā Latvijā, kā arī sniedza konsultācijas HES operatoriem. Apsekošanas laikā HES darbībās pārkāpumi netika konstatēti. Palu laikā tika uzturēta aktīva saziņa ar HES operatoriem, kuri demonstrēja gatavību pielāgoties ārkārtas situācijai, ja tāda iestātos.
Lai plūdu gadījumos nodrošinātu operatīvu informācijas apmaiņu starp atbildīgajām iestādēm un operatīvu atbildīgo institūciju atbalstu, plūdu risku pārvaldīšanai tika izveidota vides risku darba grupa, kurā pārstāvētas 16 plūdu pārvaldībā iesaistītās puses.