Ministru kabinets (MK) šā gada 25. augusta sēdē pieņēma lēmumu neakceptēt SIA “K2 Ventum” (K2 Ventum) paredzēto vēja elektrostacijas būvniecības ieceri Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
Ministru kabinets jautājumu par K2 Ventum vēja parka akceptēšanu iepriekš skatīja 2026. gada 28. aprīlī. Pēc plašām diskusijām, Ministru kabinets nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu, vienlaikus uzdodot Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) aicināt Kuldīgas novada pašvaldību un Dienvidkurzemes novada pašvaldību īstenot atkārtotu sabiedrisko apspriešanu, kā arī sadarbībā ar VARAM sagatavot juridisko analīzi par vēja elektrostaciju būvniecības pieļaujamību piekrastes aizsargjoslā.
Plānotais vēja parks paredzēja līdz 46 vēja elektrostaciju būvniecību ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 322 MW.
Izpildot MK lēmumu, KEM aicināja iesaistītās pašvaldības organizēt atkārtotu sabiedrisko apspriešanu, tomēr Dienvidkurzemes novada pašvaldība nepiekrita KEM piedāvātajam kopīgas pašvaldību organizētas apspriešanas modelim, norādot, ka sabiedriskā apspriešana būtu organizējama projekta ierosinātājam ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) regulējumā noteiktajā kārtībā, proti, veicot atkārtotu paredzētās darbības IVN sabiedrisko apspriešanu. Vienlaikus Dienvidkurzemes novada pašvaldība netika apliecinājusi, ka tās iepriekš paustās bažas, būtu novērstas.
Atbilstoši MK dotajam uzdevumam, KEM nodrošinājusi juridisko izvērtējumu, piesaistot neatkarīgu juridisko ekspertu – SIA “Zvērinātu advokātu birojs Rasnačs”. Atzinumā secināts, ka Aizsargjoslu likuma 36. pants pats par sevi nenosaka vispārēju aizliegumu vēja elektrostaciju un tām nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā. Vienlaikus biedrība “Piekraste rītdienai” iesniedza cita juridiskā konsultanta atzinumu ar pretēju secinājumu.
2025. gada 30. septembrī Enerģētikas un vides aģentūra sniedza pozitīvu atzinumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, nosakot nosacījumus paredzētās darbības īstenošanai. Tomēr pozitīvs IVN atzinums automātiski nenozīmē pozitīvu akcepta lēmumu. Pieņemot gala lēmumu, MK bija jāvērtē visi lietas apstākļi kopumā, tostarp arī pašvaldību un sabiedrības viedoklis.
Pēc jautājuma izskatīšanas atlikšanas 28. aprīļa sēdē, KEM saņēma arī papildu iedzīvotāju un sabiedrības pārstāvju iesniegumus. Tajos paustas bažas tostarp par projekta iespējamo ietekmi uz migrējošajiem putniem un projekta vizuālās ietekmes novērtējumā izmantoto fotofiksāciju korektumu. Tas papildina jau iepriekš lietā saņemtos sabiedrības viedokļus – rīkojuma projekta sākotnējās redakcijas sabiedriskās apspriešanas laikā šā gada sākumā tika saņemti vairāki simti iedzīvotāju iebildumu.
Saeimas 18. jūnijā pieņēma lēmumu atcelt “Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums”, kas cita starpā paredzēja, ka MK līdz 31. augustam ir jāpieņem lēmums un jāpabeidz šis administratīvais process. Ņemot vērā administratīvās lietas materiālus, tostarp ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, Enerģētikas un vides aģentūras atzinumu, projekta ierosinātāja sniegtos argumentus, projekta enerģētiskos un ekonomiskos ieguvumus, pašvaldību un sabiedrības viedokļus, tai skaitā pēc 28. aprīļa saņemto papildu informāciju, MK secināja, ka šobrīd nav pietiekama tiesiska un faktiska pamata labvēlīga administratīvā akta izdošanai par paredzētās darbības akceptēšanu.
Vienlaikus lēmums nenozīmē, ka K2 Ventum vēja parka ieceri nav iespējams virzīt turpmāk. Projekta ierosinātājam saglabājas iespēja projektu turpināt virzīt vispārējā Ietekmes uz vidi novērtējuma likumā noteiktajā kārtībā, kur turpmākā projekta virzībā un lēmumu pieņemšanā attiecīgi iesaistās pašvaldības.