Otrdien, 28. aprīlī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā izvērtēti praktiskie apsvērumi, faktiskā situācija un secināts, ka vēsturiski 2022. gadā izveidotais regulējums, kas paredz veicināt atjaunīgo energoresursu (AER) attīstību un AER projektu paātrināšanu, nav aktuāls šī brīža situācijā un ir atceļams. KEM līdz 30. aprīlim ir pienākums sagatavot likumprojektu par alternatīvā regulējuma atcelšanu.
“Likums paredz alternatīvas vides un būvniecības procedūras, kas šķietami atvieglo atjaunīgo enerģijas projektu attīstību. Rezultātā rodas neskaidrības, kas veido vietu spekulācijām un mazina uzticību vides prasību regulējumam pēc būtības,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Likums par “Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtību” tika izstrādāts ārkārtējos apstākļos pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kad Eiropas Savienībā un Latvijā īpaši aktuāla kļuva energodrošība, enerģijas piegāžu dažādošana un vietējo enerģijas ražošanas jaudu palielināšana. Tobrīd likums tika izstrādāts kā speciāls regulējums līdztekus jau esošajam likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” regulējumam, kas paredz, ka akcepta lēmumu par paredzētās darbības veikšanu pēc Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) pabeigšanas pieņem pašvaldība.
Likums tobrīd kalpoja kā alternatīvs regulējums un ir uzskatāms par speciālu risinājumu attiecīgajam laikposmam un noteiktajai ģeopolitiskajai situācijai, kad valsts interesēs bija iespējami ātri veicināt atjaunīgo energoresursu attīstību un projektu paātrināšanu. Kopš tā laika situācija ir būtiski mainījusies. Atjaunīgo energoresursu attīstība Latvijā ir ievērojami aktivizējusies arī bez speciālā regulējuma piemērošanas.
Prakse liecina, ka projektu attīstītāji biežāk izvēlas vispārīgo tiesisko regulējumu, saņemot pašvaldības akceptu, nevis alternatīvo, kur šo IVN akcepta lēmumu pieņem MK.
Vienlaikus jāņem vērā, ka daži vēja projektu attīstītāji ir izvēlējušies virzīt projektu, lai saņemtu IVN akcepta lēmumu MK atbilstoši alternatīvam regulējumam. Šādus projektus, ņemot vērā tiesiskās paļāvības principu, ir jāizskata.
MK sēdē pieņēma arī paredzētās darbības akcepta lēmumu par diviem VES parku projektiem –“EKO Ziemeļi” (Kuldīgas novads) un “Kurzeme” (Saldus un Kuldīgas novads). Kopējās divu projektu investīcijas valstī veidos 450 milj. eiro. Papildus, atbilstoši KEM izstrādātajiem MK noteikumiem par ieguldījumu vietējā kopienā (spēkā no 2024. gada 30. augusta), pašvaldības iedzīvotāju kopienas saņems maksājumus no vēja elektrostaciju īpašnieku līdzekļiem. “EKO Ziemeļi” (Kuldīgas novads) gadījumā ieguldījums, ko saņems vietējā kopiena, būs 350 tūkst. eiro gadā apmērā, bet projekta “Kurzeme” (Saldus un Kuldīgas novads) gadījumā – 290 tūkst. eiro gadā vietējai kopienai.
Attiecībā uz projektu “K2 Ventum” (Dienvidkurzemes un Kuldīgas novads) MK pieņēma lēmumu atlikt jautājuma izskatīšanu, aicinot KEM veikt papildu sabiedrības līdzdalības pasākumus un sagatavot papildu izvērtējumu.
Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju ierosinātājam veikt to darbību, kuras akceptam ierosinātājs ir vērsies kompetentajā institūcijā. Šāds lēmums kalpo vienīgi kā priekšnoteikums turpmākai būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei un nepieciešamo atļauju saņemšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tai skaitā būvatļaujas, kuras ietvaros tiks vērtēta darbību atbilstība pašvaldību teritorijas plānojumam.
IVN projektiem veikts saskaņā ar vides institūciju noteiktu programmu un balstoties uz ekspertu atzinumiem. Projektos iesaistīti 14 neatkarīgi eksperti, pašvaldības, vietējās kopienas iesaisti un uzņēmumi. IVN procesā analizēti virkni prasību – mirguļošanu, troksni, bioloģisko daudzveidību, ainavu un vizuālo ietekmi, drošības risku mazināšanas pasākumus, kultūrvēsturiskas vērtības, mijiedarbību ar TV un mobilo sakaru darbību u.c. Papildus IVN prasībām veikti padziļināti vēja mērījumi, kā arī padziļināta sadarbība ar starptautiskiem ražotājiem, piemēram, Vestas, Siemens Gamesa Renewable Energy, Nordex.