Piektdien, 28. augustā, klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs darba vizītē Jelgavā ar pilsētas un novada vadību pārrunāja aizvadītās vētras pieredzi un nepieciešamos uzlabojumus, lai nākamajās krīzes situācijās iedzīvotājiem būtu pieejami būtiskākie pakalpojumi. Tāpat tika pārrunāta gatavība apkures sezonai, plūdu risku mazināšana un KEM plānotās atbalsta programmas pašvaldībām un mājsaimniecībām.
Aizvadītā vētra parādīja, ka ilgstoši elektroapgādes traucējumi ietekmē daudz plašāku pakalpojumu loku - mobilos sakarus, degvielas uzpildes staciju darbību un iedzīvotāju iespējas ikdienā saņemt būtiskus pakalpojumus. Jelgavas pilsētas un novada pašvaldības šoreiz vētras seku novēršanai bija sagatavojušās labāk nekā iepriekš, un nozīmīga loma operatīvā seku novēršanā bija glābšanas dienestiem un vietējiem zemessargiem.
“Visā Latvijā gūtā pieredze ļoti skaidri parādīja - ja pazūd elektrība, cilvēks nedrīkst vienlaikus palikt arī bez mobilajiem sakariem un iespējas uzpildīt degvielu. Tāpēc pēc šīs vētras virzām konkrētus priekšlikumus- jāstiprina degvielas uzpildes staciju rezerves elektroapgāde, jānodrošina funkcionējošs sakaru pārklājums un jārod risinājums, lai krīzēs varētu plašāk izmantot nacionālo viesabonēšanu – tas ir, ka mobilo sakaru lietotāji var izmantot jebkura operatora torņu, ne tikai to, ar ko viņam noslēgts līgums. No KEM puses paātrināsim arī izmaiņas atbalsta programmā, lai mājsaimniecībām būtu lielākas iespējas pašām nodrošināt elektroapgādi tīkla pakalpojumu pārtraukumu laikā,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs.
KEM rosina paātrināt izmaiņu apstiprināšanu atbalsta programmā mājsaimniecībām, tostarp saules paneļu un elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtu iegādei. Tas ļautu mājsaimniecībām palielināt savu noturību situācijās, kad elektroapgāde ir traucēta.
Ar Jelgavas pilsētas vadību ministrs pārrunāja arī energoapgādes drošību un gatavību apkures sezonai. Viens no būtiskākajiem jautājumiem bija plūdu risku mazināšana. KEM pašlaik saskaņo 40 miljonu eiro atbalsta programmu, kas pašvaldībām paredz iespēju sakārtot meliorācijas sistēmas, ūdensteces un lietus ūdens novadīšanas infrastruktūru, kā arī iegādāties plūdu seku novēršanai nepieciešamo tehniku.
Tikšanās laikā Jelgavas pilsētas vadība sniedza arī priekšlikumus energokopienu regulējumam un KEM atbalsta programmām, tostarp par elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstīšanu un iespējām pašvaldībām izmantot ar ūdeņradi darbināmus autobusus.
Savukārt ar Jelgavas novada vadību tika pārrunāta gatavība apkures sezonai un iespējamie atbalsta mehānismi iedzīvotājiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta vētras radītajiem postījumiem un nepieciešamībai sakārtot tiltus un caurtekas. Pārrunātas arī iespējas piesaistīt finansējumu Jelgavas industriālā parka infrastruktūras attīstībai.
Vizītes laikā ministrs apmeklēja arī “Gren” biomasas koģenerācijas staciju. Uzņēmuma vadība apliecināja gatavību apkures sezonai un nepieciešamā kurināmā pieejamību. Jelgavas centralizētajā siltumapgādē pēdējos gados būtiski samazināta atkarība no fosilās dabasgāzes, pārejot uz vietējo resursu
- galvenokārt ilgtspējīgu šķeldu. Tas vienlaikus stiprina enerģētisko neatkarību un palīdz Jelgavā saglabāt konkurētspējīgu siltumenerģijas tarifu.
Ministrs iepazinās arī ar “Gren” jaunajiem enerģētikas risinājumiem - šogad ekspluatācijā nodoto 20 MW elektrodu katlu un elektroenerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmu, kā arī pārrunāja KEM izstrādāto regulējumu industriālo parku elektroapgādes attīstībai.
Apmeklējot Valsts vides dienesta reģionālo pārvaldi, ministrs pārrunāja dienesta sadarbību ar pašvaldībām un iedzīvotājiem. VVD ģenerāldirektors Andris Ķēniņš norādīja, ka pēc vētras dabai bīstamu vielu noplūdes nav konstatētas, ko sekmējusi arī pašvaldību gatavība un operatīva rīcība.
Vizītes laikā ministrs apmeklēja arī īres namu Ganību ielā un uzņēmumu SIA “LUWO”, kas saņēmis Valsts vides dienesta Zaļo balvu nominācijā “Zaļā izcilība lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un kokapstrādē”.