Š.g. septembra sākumā Rīgā viesojās Eiropas Komisijas pārstāvji, lai kopā ar Latvijas institūcijām, pašvaldībām un nozaru pārstāvjiem pārrunātu Sociālā klimata fonda plāna ieviešanu Latvijā. Plāna īstenošanai līdz 2032. gadam paredzēti 617 miljoni eiro, lai praktiski palīdzētu tām mājsaimniecībām, kurām tautsaimniecības transformācijas rezultātā, enerģijas un transporta izmaksas rada vislielāko slogu.
Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietniece Andriana Sukova: “Apsveicu Latviju ar to, ka šā gada jūlijā tā bija viena no pirmajām valstīm, kurai tika apstiprināts Sociālā klimata plāns. Esmu gandarīta redzēt, ka plāna īstenošana arvien straujāk virzās uz priekšu. Šobrīd sākas pats svarīgākais posms – plāna īstenošana. Tā laikā būs svarīgi uzturēt ciešu sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm, kā arī sasniegt mazaizsargātās iedzīvotāju grupas, kurām no plāna īstenošanas būs vislielākais ieguvums.”
Sociālais klimata fonds ir daļa no plašāka Eiropas pārmaiņu procesa, kas aizsākās 2019. gadā ar Eiropas virzību uz klimatneitrālu un noturīgāku ekonomiku. Tā ir būtiska daļa no tautsaimniecības transformācijas procesa, kas šobrīd turpinās Eiropā, t.sk. Latvijā.
Sociālā klimata fonda būtība ir mazināt pārmaiņu radīto slogu tām iedzīvotāju grupām, kurām pārmaiņas var radīt papildu slogu mājokļa, enerģijas un transporta izmaksu segšanā, padarot pāreju sociāli taisnīgāku un vieglāku.
“Pirmo reizi Latvijā paredzam atbalstu arī atsevišķu dzīvokļu renovācijai. Tas ir svarīgi tiem cilvēkiem, kuru mājās dažādu iemeslu dēļ nav iespējams vienoties par visas ēkas atjaunošanu. Tagad būs iespēja sakārtot savu mājokli - nomainīt logus, uzlabot siltumnoturību un samazināt enerģijas patēriņu. Vienlaikus domājam arī par ikdienas pārvietošanos reģionos, kur paredzēts gan transports pēc pieprasījuma, atbalsts skolēnu mobilitātei un ģimenes ārstu nokļūšanai pie pacientiem,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Latvija pēdējos gados jau ir piedzīvojusi ļoti straujas pārmaiņas enerģētikā. Būtiski audzis atjaunīgās enerģijas īpatsvars, bet pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ļoti īsā laikā atteicās no Krievijas energoresursiem, par kuriem vēl 2021. gadā maksājām aptuveni 1,1 miljardu eiro. Tik strauja pāreja uz citiem energoresursiem, tostarp biomasu un citiem atjaunīgajiem energoresursiem, nevar notikt bez jūtamas ietekmes uz tautsaimniecību un cilvēku ikdienu, taču vienlaikus tā veido pamatu noturīgākai valstij nākotnē.
Latvijas situāciju papildus ietekmē ģeopolitiskie apstākļi, kas skar gan investīciju vidi, gan informatīvo telpu un cilvēku drošības sajūtu. Latvija kā Eiropas Savienības austrumu robežas valsts ir daļa no Eiropas drošības vairoga, tādēļ aizsardzībai un drošībai ir gadiem novirzīts ievērojams publiskais finansējums. Vienlaikus sabiedrība noveco un pieaug vajadzība pēc sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem.
Tāpēc Sociālā klimata fonda programmas Latvijā veidotas mērķēti, finansējumu koncentrējot uz cilvēkiem un teritorijām, kur tas nepieciešams visvairāk. Latvijā enerģētiskās nabadzības riskam ir pakļauti 39,6 % mājsaimniecību, savukārt transporta pieejamības problēmas īpaši skar mazāk apdzīvotas un attālākas teritorijas.
No kopējā 617 miljonu eiro finansējuma aptuveni 60 % paredzēti ēku sektoram, bet 40 % – transporta pieejamības uzlabošanai, tostarp piedāvājot arī Latvijā līdz šim maz izmantotus atbalsta risinājumus.
Sociālā klimata fonda atbalsta programmu ieviešanu plānots sākt ar piecu akumulatoru elektrovilcienu (BEMU) iegādi, 2027. gadā paredzēta arī piecu šo vilcienu uzlādes staciju izveide.
Jaunie akumulatoru elektrovilcieni ļaus aizstāt daļu novecojušo dīzeļvilcienu, kas šobrīd kursē maršrutos Rīga–Cēsis–Valmiera–Valka un Rīga–Rēzekne. Tas ļaus samazināt CO₂ emisijas un dīzeļdegvielas patēriņu, vienlaikus uzlabojot sabiedriskā transporta kvalitāti un pieejamību.
Īpaša uzmanība tiks pievērsta iedzīvotāju mobilitātei vietās, kur sabiedriskā transporta iespējas ir ierobežotas. Plānā paredzēti risinājumi skolēnu mobilitātei reģionos, lai bērniem, izmantojot velosipēdus, būtu iespēja pēc skolas apmeklēt interešu izglītības nodarbības, kā arī nodrošinot transportu pēc pieprasījuma lauku reģionos, atbalsts elektroauto iegādei mazaizsargātām mājsaimniecībām, kā arī tehniskie palīglīdzekļi (elektriskie ratiņkrēsli) mazaizsargātiem transporta lietotājiem.
Kvalitatīvs un ērts sabiedriskais transports uzlabo ne tikai mobilitāti, bet arī paplašina cilvēku iespējas. Cilvēkam nav jāmaina dzīvesvieta darba vai izglītības dēļ – viņš var palikt savās mājās arī attālākā reģionā, vienlaikus nezaudējot izglītības, darba un karjeras iespējas.
“Ģimenes ārstu mājas vizītes ir būtisks veselības aprūpes pakalpojums, īpaši cilvēkiem, kuri veselības stāvokļa dēļ paši nevar nokļūt pie ārsta, piemēram, cilvēkiem pēc insulta, ar smagām saslimšanām vai invaliditāti. Vienlaikus mājas vizītes ir viens no laikietilpīgākajiem, dārgākajiem un cilvēkresursu ziņā ietilpīgākajiem pakalpojumiem ģimenes ārstu praksēs. Īpaši izteikti tas ir reģionos, kur ģimenes ārstiem jāapkalpo plašas teritorijas. Mājas vizīšu skaits reģionos ir aptuveni divas reizes lielāks nekā Rīgā, un pieprasījums pēc šāda pakalpojuma saglabājas augsts,” sarunā norādīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs.
Tādēļ viens no Sociālā klimata fonda atbalsta virzieniem paredz elektroauto iegādi veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, lai veicinātu mājas vizīšu pieejamību reģionos. Kā norādīja A. Dzalbs, atbalstam kvalificēsies 19 novadi, kuros ir īpaši augsts pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, un plānots, ka transportlīdzekļus varētu saņemt aptuveni 212 ģimenes ārstu prakses.
Otrs nozīmīgs Sociālā klimata fonda atbalsta virziens ir mājokļu energoefektivitātes uzlabošana. Pirmo reizi Latvijā paredzēts atbalsts arī atsevišķu dzīvokļu renovācijai, dodot iespēju uzlabot energoefektivitāti tajos mājokļos, kur dažādu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot visas daudzdzīvokļu mājas renovāciju. Tāpat plānots atbalsts maza mēroga energoefektivitātes pasākumiem un privātmāju atjaunošanai, tostarp logu un jumtu nomaiņai un ēku siltināšanai.
Paredzēti arī ieguldījumi daudzdzīvokļu māju renovācijā un energoefektivitātes uzlabošanā, kā arī pašvaldību sociālajos un īres mājokļos. Ēku renovācija ļauj būtiski samazināt enerģijas patēriņu un līdz ar to arī iedzīvotāju izdevumus par enerģiju. SIA “Augmentum” valdes locekle sarunā norādīja, ka renovētās ēkās enerģijas patēriņa samazinājums var sasniegt 50–70%, tādēļ ēku renovācija ir viens no nozīmīgākajiem instrumentiem ilgtermiņa enerģijas izmaksu mazināšanai.
Sociālā klimata fonda sekmes lielā mērā būs atkarīgas no tā, cik labi izdosies sasniegt cilvēkus, kuriem atbalsts patiešām ir nepieciešams. Tāpēc ļoti būtiska būs pašvaldību un sociālo dienestu loma, lai identificētu mērķa grupas un izveidotu uzticamu ceļu no atbalsta programmas līdz praktiskam risinājumam cilvēka ikdienā.
Latvijas Sociālā klimata fonda plānu Eiropas Komisija apstiprināja 2026. gada 20. jūlijā. Latvija bija viena no pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras plāns tika apstiprināts.
Infografika (.pdf) skatāma šeit.
