Š.g. 10. un 11. jūlijā notikušajā Eiropas Savienības (ES) Vides ministru padomē Dānijā klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis izteica Latvijas noraidošo nostāju par Eiropas Komisijas priekšlikumu būtiski samazināt siltumnīcefektu gāzu (SEG) emisijas līdz 2040. gadam.
Šā gada 2. jūlijā Eiropas Komisija publiskoja priekšlikumu samazināt SEG emisijas ES par 90% līdz 2040. gadam, salīdzinot ar 1990. gadu. Latvijas valdība 8. jūlija Ministru kabineta sēdē nolēma šo priekšlikumu šobrīd neatbalstīt, līdz nebūs skaidrs, kā šāds kopējs ES dalībvalstīm noteiktais kopējais mērķis ietekmēs tieši Latviju.
“Sarunā ar ES klimata komisāru Vopke Hukstra uzsvēru, ka šobrīd trūkst konkrētas informācijas par to, kā paredzētais 90% emisiju samazinājums nākamo gadu laikā tiks īstenots. Vēlos panākt, lai Eiropas Komisija ņem vērā Latvijas ekonomisko un ģeopolitisko situāciju. Ne visas dalībvalstis vajadzētu pielīdzināt vienādām prasībām – ekonomikas struktūra, nozaru attīstības līmenis un resursu pieejamība dažādās valstīs būtiski atšķiras,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Latvijai svarīgi panākt, ka klimata politika tiek veidota, lai veicinātu tautsaimniecības nozaru attīstību, nevis radītu tām papildu slogu.
Ministrs aicināja nodrošināt elastīgu pieeju emisiju mērķu izpildē. Proti, ja kādā nozarē Latvijai izdodas sasniegt labākus rādītājus nekā citās, kopsavilkuma izvērtējumā būtu jāņem vērā vidējais rādītājs, nevis katras nozares sasniegumi atsevišķi. Tāpat tika akcentēta nepieciešamība mazināt administratīvo slogu emisiju uzskaites procesos un skaidrāk definēt, kā emisiju samazināšanā tiks izmantoti ES finanšu instrumenti.
Eiropas Komisija sanāksmē informēja par pašreizējo SEG emisiju mērķu (55%) izpildes progresu līdz 2030. gadam, norādot, ka virzība ir apmierinoša. Vasaras mēnešos paredzēts darbs pie priekšlikuma precizēšanas.
„Š.g. 18. septembrī plānots balsojums par precizēto priekšlikumu ES ministru padomē. Pirms tam virzīšu izskatīšanai Ministru kabinetā nākamo Latvijas nacionālo pozīciju – jau attiecībā uz precizēto 2040. gada regulējumu. Šobrīd aktīvi strādājam pie pozīcijas piedāvājuma, izstrādājot priekšlikumus ES piedāvātā regulējuma precizēšanai,” norāda Melnis.
Latvija ir zaļa valsts – vairāk nekā puse valsts teritorijas ir meži, un lauksaimniecība spēlē nozīmīgu lomu pārtikas ražošanā un eksportā. Latvija turpina attīstīt cietās biomasas izmantošanu, kas jau šobrīd veido vairāk nekā 60% no izmantotā kurināmā apkurei. Biomasas loma ir stratēģiski svarīga ne tikai klimata politikas, bet arī enerģētiskās drošības, neatkarības un konkurētspējas ziņā.
Viedokļa paušana, diskusijas un argumenti iepriekš jau nesuši rezultātu. Latvija ir guvusi ievērojamu progresu zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā. Jūlija sākumā Latvijas Klimata un enerģētikas ministrijas komanda panāca, ka pieņemtajā ES regulējumā Latvija iekļauta to piecu dalībvalstu sarakstā, kurām šajā jomā tiks piemēroti elastīgāki mērķi. Tas ļaus mērķu izpildes ceļā pilnvērtīgāk ņemt vērā Latvijas specifiku, nodrošinot labumu gan videi un klimatam, gan tautsaimniecībai.