Kopš aukstā laika sākuma, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) pastiprināti uzrauga situāciju energosistēmā, kā arī cieši sadarbojas ar atbildīgajām nozares institūcijām. Atbilstoši sistēmu operatoru un tirgotāju sniegtajai informācijai dabasgāzes piegāde un elektroapgāde Latvijā un Baltijas valstīs ir stabila un droša.
Vienlaikus, 16.februāri KEM tiekoties ar pašvaldībām, atbildīgajām ministrijām un enerģētikas nozares uzņēmumiem, tika pārrunāts progress saistībā ar iepriekšējā nedēļā noteiktajiem uzdevumiem – granulu mazumtirdzniecības situācijas stabilizēšanu, par pašvaldību vajadzībām kurināmā resursu jautājumos, kā arī praktiskajiem soļiem atbalsta nodrošināšanai iedzīvotājiem, kuri saskaras ar augstiem apkures rēķiniem.
Atbilstoši elektroenerģijas sadales sistēmas operatora sniegtajai informācijai mājsaimniecībām ar vienas fāzes elektroenerģijas pieslēgumu, kas veido 60% no visiem privātajiem klientiem, patēriņš šā gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, palielinājies par 9%.
Janvāris Latvijā un visā Baltijas jūras reģionā bija aukstāks par ierasto, tāpēc gan apkurei, gan elektroenerģijas ražošanai tika izmantota dabasgāze. Neraksturīgā aukstuma dēļ dabasgāzes patēriņš paaugstinājies arī Lietuvā, Igaunijā un Somijā.
Neskatoties uz laikapstākļu radītajiem izaicinājumiem, dabasgāzes apgādes sistēma Latvijā darbojas droši un stabili. Dabasgāze tiek padota lietotājiem no krātuves, kā arī tā tiek piegādāta pa tiešo no kaimiņvalstīm, izmantojot gan Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, gan Polijas-Lietuvas gāzes vadu (GIPL). Šobrīd Inčukalna pazemes gāzes krātuvē pieejamais dabasgāzes apjoms veido ap 6 TWh. Salīdzinājumam – 2025. gadā kopējais Latvijas dabasgāzes patēriņš bija 8,7 TWh.
Saistībā ar granulu pieejamību tirgū darbojas pašierobežojoši mehānismi, lai mazinātu pārpircēju aktivitāti. Piemērotie iegādes limiti starp uzņēmumiem atšķiras – daži nosaka 35 maisu ierobežojumu, citi – līdz pat 2 tonnām.
KEM novērtē, ka pašvaldību pārstāvji patstāvīgi uzrauga situāciju savos reģionos un ir gatavi iesaistīties un atbalstīt savus iedzīvotājus un organizācijas.
Komunālie pakalpojumi un, jo īpaši apkure, nereti ziemā ir viena no lielākajām ikmēneša izmaksu pozīcijām daudzu iedzīvotāju maciņos. Lai palīdzētu iedzīvotājiem, īpaši mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, valstī darbojas mājokļa pabalsta mehānisms, kuru nodrošina pašvaldību sociālie dienesti. Tas paredz, ka mājsaimniecības, kuru ienākumi ir nepietiekami un kurām ir grūtības segt izdevumus par mājokli, var vērsties pašvaldības sociālajā dienestā, lai izvērtētu iespēju saņemt mājokļa pabalstu.
Atgādinām, ka no 2026. gada 1. janvāra paplašināts iedzīvotāju loks, kas minētajam atbalstam kvalificējas. Vairāk par šo mājokļa pabalstu iespējams izlasīt šeit.
16. februāra sanāksmē siltumapgādes un elektroenerģijas tirgotāji apliecināja, ka iedzīvotāji, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, ir pieejams atliktais maksājums. Katrs gadījums tiks izvērtēts individuāli, izmantojot jau iepriekš izstrādātos mehānismus un iesniegumu kārtību. Tikšanās laikā tika saņemta informacija arī par to, ka namu apsaimniekotāji savas kompetences ietvaros nodrošinās arī savu iesaisti atbalsta pasākumos.
KEM un pārējās iesaistītās puses turpinās ciešu sadarbību ar pašvaldībām, nozares uzņēmumiem, lai nodrošinātu stabilu apgādi, savlaicīgu informācijas apmaiņu un praktisku atbalstu iedzīvotājiem šīs apkures sezonas laikā.
Kā zināms, laikapstākļu prognozes ir mainīgas, tomēr pašreizējās indikācijas liecina, ka siltāku laikapstākļu iestāšanās gaidāma marta mēnesī. Ņemot vērā sniegoto un nokrišņiem bagāto ziemu, vienlaikus ir nepieciešams savlaicīgi gatavoties 2026. gada pavasara palu sezonai.
KEM jau februāra beigās plāno tikties ar atbildīgajām nozares institūcijām, lai pārrunātu aktuālo hidrometeoroloģisko situāciju un prognozes, kā arī stiprinātu iesaistīto pušu koordināciju ekstrēmu laikapstākļu apdraudējuma gadījumā.