Otrdien, 17. jūnijā, Luksemburgā veiksmīgi tika aizvadīta Eiropas Savienības (ES) vides ministru padomes sanāksme. Latvijas delegāciju vadīja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Ministrs piedalījās viedokļu apmaiņā par ES nostāju ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu 30. konferencei (turpmāk - klimata COP30), kā arī dalībvalstis pieņēma vispārējo pieeju par Nolietoto transportlīdzekļu regulu, kā arī tika pārrunāti vairāki citi aktuāli jautājumi.
Vides ministru sanāksmē notika viedokļu apmaiņa par ES nostāju saistībā ar klimata COP30. Parīzes nolīgums nosaka, ka visām tā pusēm periodiski ir jāiesniedz nacionāli noteikti devumi (Nationally Determined Contributions, turpmāk – NDC) un ik pēc 5 gadiem tie jāatjauno. Kopīgu NDC par visām tās dalībvalstīm iesniedz ES. “Ir būtiski, lai Eiropas Savienība savu nacionāli noteikto devumu 2035. gadam iesniegtu pirms COP30, kas notiks šī gada novembrī Brazīlijā. Svarīgi, lai ES saglabātu vadošo lomu ANO Klimata pārmaiņu konvencijas procesā, izpildītu mūsu starptautiskās saistības un rādītu labu piemēru globālajiem partneriem. ES NDC ir jābūt gan vērienīgam, gan reālistiskam, panākot rūpīgu līdzsvaru starp klimata ambīcijām un to praktisko īstenojamību. Tam jāatspoguļo visu dalībvalstu dažādie sociālekonomiskie apstākļi, spējas un ģeopolitiskie konteksti,” uzrunājot ES vides ministrus, uzsvēra Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Ministrs akcentēja, ka ir būtiski, lai ES neapstiprinātu savu NDC, pirms nav panākta politiska vienošanās par siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķi attiecīgajam NDC aptvertajam periodam. “No mūsu puses loģiskā secība ir skaidra: vispirms ES ir jāvienojas par 2040. gada klimata mērķi. Tikai tad precīzi un ticami var aprēķināt 2035. gada NDC. Kamēr vēl nav panākta vienprātība par 2040. gada mērķi, Latvija varētu atbalstīt pagaidu pieeju, kurā 2035. gada NDC tiek aprēķināts, pamatojoties uz apstiprinātajiem mērķiem - 2030. gada mērķi un klimatneitralitātes mērķi 2050. gadā,” sacīja Latvijas delegācijas vadītājs Kaspars Melnis.
Vides ministru padomes sēdes laikā notika diskusijas par vispārējās pieejas pieņemšanu par Nolietoto transportlīdzekļu regulu. “Latvija atzinīgi vērtē regulas mērķi veicināt autobūves nozares pāreju uz aprites ekonomiku visos transportlīdzekļa posmos. Mēs atbalstām regulas darbības jomas paplašināšanu, kā arī pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot no transportlīdzekļiem atgūto materiālu kvalitāti un palielināt to atkārtotu izmantošanu. Šie soļi ir svarīgi aprites ekonomikas veicināšanai un ietekmes uz vidi samazināšanai,” vides ministru sanāksmes laikā uzsvēra Kaspars Melnis. Kā konstruktīvu kompromisu Latvija atbalstīja pēc patēriņa atkritumu pārstrādātās plastmasas definīciju, neatkarīgi no tā, vai tā tiek pārstrādāta ES vai trešās valstīs, ja tā atbilst augstiem kvalitātes standartiem un regulējums ir saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosacījumiem. Tāpat ministrs pauda atbalstu pakāpeniskai pārstrādātas plastmasas izmantošanas palielināšanai transportlīdzekļu dizainā, tomēr uzsvēra reālistiska pārejas perioda nozīmi, lai nodrošinātu materiālu kvalitāti, pieejamību un pietiekamu laiku tirgus pielāgošanās procesam.
Pusdienu diskusijā tika apspriesti vides aspekti sektoriālajos stratēģiskajos dialogos. Dienas gaitā dalībvalstis arī lūdza Komisijai sākt darbu pie deleģētā akta saistībā ar komutācijas aparatūru, kas ļautu piemērot atkāpi no F-gāzu regulas ierobežojumiem, kā arī notika diskusija par ierosinātajiem svina izmantošanas ierobežojumiem un tika skatīti citi jautājumi.
ES Vides ministru padomes ietvaros notika arī Zaļās izaugsmes valstu grupas (Green Growth Group) tikšanās, kurā dalībnieki apsprieda, ka nākotnes klimata mērķiem jābūt reālistiskiem, pielāgotiem valstu situācijai, vienlaikus dodot skaidru stimulu investīcijām un ekonomikas attīstībai.