Vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) noslēdzis vienu no pēdējos gados nozīmīgākajiem Latvijas enerģētikas infrastruktūras attīstības projektiem – Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) modernizāciju. Septiņu gadu laikā krātuves infrastruktūrā investēti 98,8 miljoni eiro, būtiski stiprinot Latvijas un Baltijas reģiona energodrošību, palielinot krātuves darbības elastību un nodrošinot tās atbilstību mainīgajiem enerģētikas tirgus apstākļiem.
Inčukalna PGK modernizācija tika uzsākta 2018. gadā un ir īstenota pakāpeniski, apjomīgo būvdarbu un tehnoloģisko pārbūvju laikā nodrošinot krātuves nepārtrauktu darbību. Kopējās investīcijas šajā projektā sasniedz 98,8 miljonus eiro, no kuriem 44 miljoni eiro ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējums.
“Šis projekts ir būtisks ieguldījums Latvijas un Baltijas reģiona energodrošībā. Ņemot vērā enerģētikas nozares dinamiku aizvadītajos gados, jāatzīst, ka komplicētais projekts ir īstenots īstajā brīdī, lai Latvijas kritiskā infrastruktūra būtu piemērota gāzes tirgus svārstībām un vajadzībām. Septiņu gadu laikā paveiktais ļauj Inčukalna pazemes gāzes krātuvei strādāt daudz elastīgāk, drošāk un efektīvāk, nekā iepriekš. Krātuve no sezonālas gāzes glabātavas ir kļuvusi par nozīmīgu enerģētikas sistēmas amortizatoru, kas palīdz sabalansēt tirgus vajadzības un nodrošināt piegādes arī paaugstināta pieprasījuma apstākļos. Paldies visai komandai, partneriem un piegādātajiem, kuri ar savu profesionalitāti ir pierādījuši ne tikai savu, bet arī Latvijas kopējo kapacitāti īstenot sarežģītus infrastruktūras projektus. Krātuve šodien ir tehniski daudz gatavāka, modernāka un drošāka,” norāda AS “Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.
Šodien projekta noslēguma pasākumā klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsvēra Inčukalna PGK stratēģisko nozīmi, paužot, ka Inčukalna PGK ir Latvijas stratēģiskā priekšrocība un valstiski nozīmīga infrastruktūra, kuras vērtība īpaši skaidri redzama pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos.
“Ar lepnumu varam teikt, ka Latvijai ir resurss, kas stiprina ne tikai valsts, bet arī Baltijas reģiona enerģētisko noturību. Vienlaikus tā ir arī atbildība - rūpēties, lai šāda kritiskā infrastruktūra būtu moderna, droša un gatava nākotnes enerģētikas izaicinājumiem. Paldies visiem, kuru darbs ļāvis šo nozīmīgo modernizācijas projektu īstenot,” uzsvēra K. Melnis.
Modernizēti trīs nozīmīgi krātuves darbības virzieni, pilnveidoti ilgtspējas rādītāji
Modernizācijas ietvaros veikti vairāki apjomīgi un tehniski sarežģīti darbi. Pilnībā pārbūvēts gāzes savākšanas punkts Nr.3 (GSP-3). Novecojušais aprīkojums, tehnoloģiskās līnijas, iekārtas un būves tika demontētas, un to vietā izbūvēts jauns gāzes savākšanas punkts ar mūsdienīgām iekārtām, tehnoloģiskajām sistēmām un inženiertehniskajiem risinājumiem. Jaunajā objektā uzstādīti trīsdesmit četri pirmās pakāpes gāzes attīrīšanas filtri, četri otrās pakāpes filtri, izbūvēti jauni cauruļvadu starpsavienojumi starp vairākiem urbumiem un gāzes savākšanas punktu, kā arī jauna ražošanas ēka un palīg sistēmas.
Projekta laikā atjaunoti arī trīsdesmit seši krātuves urbumi, uzstādot jaunu drošības, kontroles un ekspluatācijas aprīkojumu, kas paaugstina kopējo krātuves drošību, uzlabo urbumu darbspēju un stiprina visas tehnoloģiskās ķēdes uzticamību ilgtermiņā.
Būtiska projekta daļa ir bijusi esošo 12Z330 kompresoru infrastruktūras modernizācija un paplašināšana. Modernizēti pieci gāzes pārsūknēšanas agregāti otrajā stacijā un uzstādīts viens jauns agregāts pirmajā stacijā, kas palielina krātuves gāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespējas. Šis risinājums ir īpaši nozīmīgs situācijās, kad krātuvē esošais gāzes apjoms ir neliels, bet tirgum joprojām nepieciešamas stabilas un operatīvas piegādes.
Modernizācijas rezultātā būtiski palielināta krātuves tehniskā kapacitāte. Gāzes iesūknēšanas kopēja jauda pieaugusi no aptuveni 17 miljoniem m³ dienā līdz 21 miljonam m³ dienā, savukārt kompresijas izņemšanas jauda nodrošināta līdz 12 miljoniem m³ dienā.
Vienlaikus jāuzsver, ka projekts ir būtiski pilnveidojis krātuves vides un ilgtspējas mērķus. Modernizētā otrās stacijas kompresoru infrastruktūra ļāvusi līdz pat 80% samazināt slāpekļa oksīdu jeb NOx emisijas un par aptuveni 7 % samazināt dabasgāzes patēriņu agregātu darbības laikā. Tas nozīmē efektīvāku resursu izmantošanu, mazāku ietekmi uz vidi un atbilstību mūsdienu tehniskajiem un vides standartiem.
“Energoapgādes drošība ir viens no galvenajiem izaicinājumiem Eiropā, īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā un pieaugošajos nenoteiktības apstākļos, kādi vērojami pasaules enerģijas tirgos. Šādā situācijā dabasgāzei ir nozīmīga loma, un šī loma saglabāsies vēl vairākas desmitgades, stiprinot Eiropas enerģētisko noturību un papildinot pāreju uz atjaunojamo enerģiju un dekarbonizētām gāzēm. Krātuve jau daudzus gadus ir bijusi neaizstājama reģionam, nodrošinot gāzes piegāžu drošību. Pēdējo četru gadu laikā Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir ļāvusi reģionam pilnībā atteikties no Krievijas gāzes. Esmu gandarīta, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam ir bijusi nozīmīga loma krātuves modernizācijā,” uzsvēra Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA pārstāve Anca-Iulia Cîmpeanu.
7. maijā Inčukalna PGK notika modernizācijas projekta noslēgumam veltīts pasākums, kurā piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, “Conexus” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA pārstāve Anca-Iulia Cîmpeanu.
