Ņemot vērā neformālās konsultācijas ar Eiropas Komisiju (EK), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sadarbībā ar nozaru ministrijām ir pilnveidojusi Sociālā klimata fonda plānu 2026.-2032. gadam, kas paredz izstrādāt atbalsta programmas transporta un enerģētikas nabadzības mazināšanai Latvijā. Otrdien, 19. maijā, Ministru kabinets (MK) atbalstīja pilnveidoto Sociālā klimata fonda plānu (Plāns).
Plāna pirmo versiju KEM sagatavoja un MK apstiprināja 2025. gada 2. jūlijā. Pēc tā apstiprināšanas Plāns tika iesniegts izskatīšanai EK. Pēc EK priekšlikumu saņemšanas un virkni neformālām konsultācijām, KEM kopā ar nozaru ministrijām ir pilnveidojusi Plānu. MK apstiprinātais pilnveidotais Plāns tiks iesniegts EK gala lēmuma pieņemšanai.
“Sociālā klimata fonda plāna pamatā ir mērķētu investīciju virzīšana, lai sasniegtu to sabiedrības daļu, kurai atbalsts ir nepieciešams visvairāk. Sociālā klimata fonda plāns veidots, lai Eiropas Savienības finansiālais atbalsts sniegtu iespējas visjutīgāk skartajām mājsaimniecībām Latvijā – ekonomiski aktīviem darba tirgū strādājošiem cilvēkiem, kuriem ikdienas enerģijas izmaksu pieaugums rada būtisku slogu – īstenot mājokļu atjaunošanas darbus, piemēram, nomainīt logus un jumtu, aizstāt veco fosilā kurināmā katlu ar videi draudzīgāku risinājumu vai iegādāties videi draudzīgu automobili, īpaši attālākos reģionos, kur sabiedriskais transports nav pieejams, lai sasniegtu ārpus savas dzīvesvietas labāk apmaksātas darba vietas, izglītības iestādes u.c. Ar šī fonda palīdzību mēs Latvijā veidojam sociāli taisnīgu pāreju, stiprinot mājsaimniecību spējas pielāgoties enerģijas cenu izmaiņām,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Sagatavotais Plāna piedāvājums paredz iespēju Latvijai pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finansējuma saņemšanu. Kopējais plānotais finansējums Plāna ietvaros ir 617 milj. eiro, no tiem 463 milj. eiro pieejams no ES Sociālā klimata fonda (Fonds) līdzekļiem.
Fonda mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, lai tās atbalstītu mazaizsargātās mājsaimniecības un mazaizsargātos transporta lietotājus, kurus zaļās pārkārtošanās laikā nesamērīgi skar augstākas enerģijas un transporta izmaksas.
Atbilstoši Plāna minētajam, enerģētiskās nabadzības riskam ir pakļautas 39,6 % Latvijas mājsaimniecību. Savukārt transporta nabadzība Plāna ietvaros tika vērtēta ar vairākiem indikatoriem, no kuriem visplašāk izmantotais indikators “Transporta nabadzības indekss” aptver 91% Latvijas teritorijas, kurā dzīvo 37% valsts iedzīvotāju.
No kopējā finansējuma – 61% līdzekļu plānots novirzīt pasākumu īstenošanai ēku sektorā, bet 37% finansējuma – transporta sektorā. Pilnveidotajā Plānā iestrādātas EK prasības par investīciju fokusētāku mērķēšanu uz mazaizsargāto iedzīvotāju grupām un transporta nabadzīgām teritorijām.
Plānā ietverto investīciju īstenošanā ir iesaistītas sešas nozaru ministrijas – Klimata un enerģētikas ministrija, Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Veselības ministrija, Labklājības ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Nozaru ministrijas nodrošinās un īstenos Plāna pasākumu un investīciju plānošanu, ieviešanu un uzraudzību. Investīcijas tiks īstenotas līdz 2032. gadam.
KEM būs atbildīga par trīs investīciju programmu izstrādi – atbalsta sniegšanu maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai (piemēram, logu un durvju nomaiņai, esošo apkures katlu nomaiņai), atbalsta sniegšanu bezemisiju transportlīdzekļu (elektromobiļu) iegādei un mikromobilitātes veicināšanai skolēniem.
Vienlaikus KEM nodrošinās Fonda vadošās iestādes funkciju – Plāna izstrādes koordinēšanu un iesniegšanu EK, nolīguma slēgšanu ar EK par Fonda finansējuma piešķiršanu, kā arī koordinēs Plāna ieviešanu, uzraudzību un ziņošanu EK.