Piektdien, 26. jūnijā, Luksemburgā aizvadīta Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas ministru padomes sanāksme. Latvijas delegāciju vadīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis. Sanāksmes laikā padome apstiprināja Eiropas tīklu pakotni, īpašu uzmanību pievēršot esošās elektroenerģijas infrastruktūras drošībai un noturībai, kā arī šādu projektu finansēšanas iespējām. Padomes sēdē vienlīdz Baltijas valstis aicināja Eiropas Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu pakāpeniskam Krievijas naftas importa aizliegumam. Padomes ietvaros valstis diskutēja arī par enerģētikas politikas prioritātēm pēc 2030. gada.
Padomes ietvaros Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu aicināja rosināt Eiropas Komisijai izstrādāt likumprojektu par pakāpenisku Krievijas naftas importa aizliegumu Eiropā, līdzīgi jau pieņemtajam aizliegumam gāzes importa jomā.
Enerģētikas ministru sanāksmes laikā padome apstiprināja Eiropas tīklu pakotni. Pakotnē ietverta Eiropas enerģētikas tīkla (TEN-E) regulas pārskatīšana un direktīva, lai paātrinātu energoinfrastruktūras projektu atļauju piešķiršanu. Tīklu pakotne ir daļa no plašākas ES politikas iniciatīvas nodrošināt drošu, elastīgu un ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu Eiropā. Tās mērķis ir modernizēt un paplašināt Eiropas energoinfrastruktūru, lai veicinātu elektrifikāciju un dekarbonizāciju. Nākamais solis ir ES Padomes prezidējošās valsts sarunu sākšana ar Eiropas Parlamentu, lai vienotos par pakotnes galīgo redakciju.
Būtiska ir ne tikai jaunu starpsavienojumu izbūve, bet arī esošās infrastruktūras un līdzšinējo ieguldījumu aizsardzība. Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi, kad Latvijas gaisa telpā vai pie valsts robežas nonāk bezpilota lidaparāti un citi neidentificēti objekti.
Latvija diskusiju pirmsākumos vairākkārt uzsvērusi, ka enerģētikas infrastruktūras aizsardzība un noturības stiprināšana ir prioritāri jautājumi. Latvija atzinīgi vērtē, ka tai ir izdevies panākt, ka šādiem projektiem var piešķirt kopīgu interešu projekta statusu, kas nodrošina iespēju pretendēt uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu tīklu noturības stiprināšanai un reģionālo rezervju izveidei operatīvākai avāriju bojājumu novēršanai.
Padomes ietvaros diskusijā par enerģētikas nozares dekarbonizāciju pēc 2030. gada Latvija uzsvēra, ka enerģētikas politikas mērķu noteikšanā galvenā prioritātei ir jābūt ES un tās dalībvalstu enerģētiskā neatkarība, enerģētiskā drošība un piegāžu noturība. Latvija vienlīdz norādījusi, ka ceļā uz ilgtspējīgu tautsaimniecību jāņem vērā katras Eiropas Savienības dalībvalsts iepriekš sasniegtais, tās ekonomiskā attīstība, ģeogrāfiskā atrašanās vieta un šo mērķu sasniegšanas potenciāls. Tāpat būtiski, lai mērķi netiktu izpildīti uz enerģētiskās drošības un enerģijas pieejamības rēķina.
Parlamentārais sekretārs uzsvēra, ka enerģētikas pārejas īstenošanā nepieciešama pragmatiska un tehnoloģiski neitrāla pieeja. Lai gan elektrifikācija būs viens no galvenajiem enerģētikas pārejas virzītājspēkiem, atsevišķās nozarēs ar to vien nepietiks. Tādēļ Latvija iestājas par iespēju arī pēc 2030. gada saglabāt ilgtspējīgas biomasas izmantošanu kā vietējas izcelsmes atjaunīgo energoresursu, kas stiprina energoapgādes drošību, mazina atkarību no importētajiem resursiem un nodrošina pieejamu, vietēji ražotu enerģiju.
Dienas ietvaros tika parakstīts pirmais Trīspusējs nolīgums par enerģijas uzglabāšanu. Tā mērķis ir apvienot galvenās ieinteresētās puses enerģētikas nozarē – dalībvalstis, uzglabāšanas un atjaunīgo energoresursu (AER) attīstītājus, rūpnieciskos patērētājus, Komisiju un finanšu iestādes –, lai paātrinātu enerģijas uzglabāšanas ieviešanu.