Kopīgs Baltijas valstu pazinojums
Ceturtdien, 21. maijā, trīs Baltijas valstu enerģētikas atbildīgo ministriju valsts sekretāri piedalījās Baltijas Ministru padomes vecāko enerģētikas amatpersonu sanāksmē Viļņā, kā arī Baltijas Enerģētiskās drošības grupas sanāksmē kopā ar pārstāvjiem no Polijas.
Sanāksmju laikā partneri apsprieda aktuālos jautājumus saistībā ar Baltijas valstu kritiskās enerģētikas infrastruktūras gatavību hibrīdapdraudējumiem, noturības stiprināšanas pasākumu īstenošanu un citiem reģionālās sadarbības jautājumiem.
“Šobrīd mūsu reģions saskaras ar hibrīdapdraudējumu realitāti. Pēc 2023.–2025. gadā notikušajiem incidentiem Baltijas jūrā, kad tika bojāta stratēģiski svarīga enerģētikas infrastruktūra, tagad pievienojušies arī bezpilota lidaparātu radītie draudi. Tas apliecina, ka mēs virzāmies pareizajā virzienā un mums ir jāsamazina mūsu kritiskās enerģētikas infrastruktūras ievainojamība,” norādīja Lietuvas enerģētikas viceministrs G. Gorbačevskis.
Fiziskās drošības un enerģētikas infrastruktūras stiprināšanā arvien vairāk balstāmies uz Ukrainas pieredzi un gūtajām mācībām. Baltijas valstis kopā ar Poliju jau šobrīd īsteno virkni enerģētikas infrastruktūras noturības pasākumu, tostarp stiprina kritiskās enerģētikas infrastruktūras fizisko aizsardzību, veido rezerves ārkārtas un krīzes situācijām, ievieš elektroniskās drošības risinājumus, uzstāda bezpilota lidaparātu noteikšanas un neitralizēšanas sistēmas, stiprina perimetra aizsardzību un gatavo infrastruktūru darbam kritiskos apstākļos. Aizsardzības pasākumi ietver arī modernu videonovērošanas sistēmu ar analītikas iespējām ieviešanu, kā arī dažādus fiziskās aizsardzības risinājumus, sākot no smilšu maisu barjerām kā praktisku un izmaksu ziņā efektīvu risinājumu.
“Kopā ar reģionālajiem partneriem esam vienisprātis, ka bezpilota lidaparātu radītie draudi un drošības pasākumu paātrināta ieviešana ir prioritāte. Pretdronu aizsardzība ir nepieciešams un standarta drošības pasākums kritiskajai infrastruktūrai reģionālā līmenī,” norādīja Baltijas valstu amatpersonas enerģētikas jautājumos.
Lietuvas enerģētikas viceministrs uzsvēra, ka Lietuva jau ir pabeigusi galvenos sagatavošanās darbus, un līdz gada vidum enerģētikas sistēmas galvenajās iekārtās tiks uzstādītas bezpilota lidaparātu atklāšanas un neitralizēšanas sistēmas. Bezpilota lidaparātu noteikšanas un neitralizēšanas sistēmas pašlaik ir uzstādītas četros Lietuvai stratēģiski nozīmīgos enerģētikas objektos, savukārt vēl piecu sistēmu uzstādīšana tiks pabeigta līdz gada vidum. Tiek izvērtēti un sagatavoti arī plāni šo sistēmu turpmākai paplašināšanai.
Vienlaikus būtiska uzmanība tiek pievērsta arī ātras infrastruktūras atjaunošanas spējām. Latvija plāno investēt mobilo elektrolīniju balstu iegādē, kurus iespējams izmantot bojātu elektrolīniju gadījumos, kā arī mobilajās apakšstacijās, lai operatīvi atjaunotu iedzīvotājiem elektroapgādi.
Igaunija piekrīt abu Baltijas valstu paustajam, ka ir steidzami jārīkojas, lai nodrošinātu kritiskās enerģētikas infrastruktūras noturību, stiprinātu enerģētisko neatkarību un mobilizētu nepieciešamās investīcijas. Igaunija arī aktīvi virza darbus šajās jomās.
Baltijas valstis plāno nozīmīgas investīcijas kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzībā. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) ietvaros Baltijas valstīm un Polijai jau piešķirti 113 miljoni eiro elektroenerģijas infrastruktūras aizsardzības un noturības stiprināšanai.
“Šie ir pirmie soļi, kas jāstiprina ar pastāvīgu līdzfinansēšanas mehānismu stratēģiskās enerģētiskās drošības sektoram. CEF finanšu mehānisms ir elastīgs un ātri izmantojams, tāpēc tas ir īpaši piemērots ātrai reaģēšanai un kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzības finansēšanai,” kopīgi uzsvēra Baltijas valstu pārstāvji.
Baltijas Enerģētiskās drošības grupas sanāksmē tika apspriesta arī ārkārtas rezervju izveide kritiski svarīgam enerģētikas aprīkojumam. Tika pārrunātas kopīgas rīcības iespējas un aprīkojuma rezervju noliktavu izveide reģionālā līmenī, kas ļautu efektīvāk izmantot elektroenerģijas sistēmu operatoru pieejamo kopējo rezerves aprīkojuma potenciālu un nodrošināt ātrāku reaģēšanu iespējamu traucējumu gadījumā.
Joint Statement in English: