Lai uzlabotu elektroapgādes drošumu un mazinātu elektroapgādes pārtraukumu riskus ekstremālu laikapstākļu ietekmē, Ministru kabinets (MK) otrdien, 10. martā, apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) priekšlikumu novirzīt AS “Augstsprieguma tīkls” Atveseļošanas fonda projekta ietvaros radušos ietaupījumu AS “Sadales tīkls” Atveseļošanas fonda projektam papildu kabeļlīniju izbūvei. Līdz ar to AS “Sadales tīkls” projektā izbūvējamais kabeļlīniju apjoms Latvijas teritorijā sasniegs 190 km.
“Nereti valsts pārvaldē saskaramies ar situācijām, kad dažādu administratīvu šķēršļu dēļ finansējumu ir grūti pārdalīt citiem projektiem. Mūsu piedāvātais risinājums ir atbalstīts gan nacionālā līmenī, gan Eiropas Komisijā. Ņemot vērā enerģētiskās drošības prioritāti, esam pārvirzījuši līdzekļus uz aktivitātēm, kas ļauj nezaudēt Eiropas Savienības finansējumu un vienlaikus palīdz samazināt elektrotīkla ievainojamību vētru laikā, šajā gadījumā vidsprieguma elektrolīnijās,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Vidsprieguma elektrolīnijas (6, 10, 20 kV) vētru laikā ir ievainojamākas, salīdzinot ar augstsprieguma līnijām (110 vai 330 kV). Tās biežāk ietekmē spēcīgs vējš, krītoši koki un citi laikapstākļu radīti bojājumi, radot mājsaimniecībām gan īslaicīgus elektroenerģijas atslēgumus, gan arī infrastruktūras bojājumus. Tāpēc finansējuma pārvirzīšana ļaus prioritāri ieguldīt līdzekļus elektroenerģijas infrastruktūrā, sniedzot lielāku pienesumu elektroapgādes drošumam un iedzīvotāju labklājībai.
Īstenojot Atveseļošanas fonda RePower investīcijas, AS “Augstsprieguma tīkls” projektā iepirkuma rezultātā veidojies finansējuma ietaupījums 6 811 812 eiro apmērā. Šie līdzekļi tiek pārvirzīti AS “Sadales tīkls” Atveseļošanas fonda REPowerEU projektam, paredzot papildu vidsprieguma kabeļlīniju izbūvi.
Šī projekta ietvaros AS “Sadales tīkls” veic gaisvadu elektrotīkla pārbūvi kabeļlīniju izpildē tajās Latvijas teritorijas daļās, kur vērojama strauja elektrifikācijas un mikroģenerācijas attīstība – īpaši Pierīgā, reģionālajos attīstības centros un valstpilsētās. Kabeļtīkla tehniskais risinājums nodrošina visaugstāko tīkla darbības stabilitāti nelabvēlīgu laikapstākļu, klimatisko pārmaiņu un potenciāli mērķtiecīgu fizisko uzbrukumu gadījumā.
"Stiprinot elektrotīkla noturību visā Latvijā, būtisku atbalstu mums sniedz arī Eiropas Savienības fondu finansējums. Jau šobrīd gandrīz 70% elektrotīkla ir izolētā izpildījumā, izmantojot laikapstākļiem noturīgus risinājumus, tostarp pazemes kabeļus, piekarkabeļus un izolētus gaisvadus. Vienlaikus mūsu mērķis līdz 2030. gadam ir sasniegt ap 79% izolēta tīkla, tādēļ šīs papildu investīcijas ir vēl viens solis, kas ļauj straujāk pietuvoties šiem mērķiem," norāda "Sadales tīkla" valdes loceklis, attīstības direktors Vīgants Radziņš.
V. Radziņš uzsver, ka projekta ietvaros kabeļlīnijas tiek izbūvētas, piemēram, Olaines, Ķekavas, Ropažu, Ādažu, Salaspils, Mārupes pašvaldību teritorijās, kā arī citviet Latvijā, būtiski stiprinot elektrotīkla noturību. Novirzītais papildu finansējums dos iespēju paplašināt kabeļtīkla izbūves apjomu vēl vairākās teritorijās, tādā veidā paātrinot elektrotīkla modernizāciju un veicinot infrastruktūras pielāgošanos arvien biežākiem un spēcīgākiem ekstremāliem laikapstākļiem. Tas palīdzēs samazināt elektroapgādes pārtraukumu risku un uzlabos elektroapgādes drošību gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem visā Latvijā.