bilde2
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Lai pašvaldību attīstības ieceres neiestrēgtu birokrātijas gaiteņos, klimata un enerģētikas ministra Jāņa Vitenberga vadībā ir sagatavotas vienotas vadlīnijas teritoriju plānojumu izvērtēšanai. Tās palīdzēs pašvaldībām apstiprināt teritoriju plānojumus, lai savlaicīgāk īstenotu iedzīvotājiem un uzņēmējiem svarīgus projektus. 

Teritoriju plānojums ir viens no galvenajiem pašvaldības instrumentiem, lai līdzsvarotu iedzīvotāju intereses, uzņēmējdarbības attīstību un sabiedriskās infrastruktūras vajadzības. Taču, lai šo plānošanas mehānismu pašvaldībām būtu iespējas izmantot praktiski, tā izstrāde un saskaņošana nevar prasīt vairākus gadus un neskaitāmas plānu redakcijas. Atsevišķi teritoriju plānojumi piedzīvo pat piecas dokumentu redakcijas. 

“Teritoriālo plānu saskaņošanai pašvaldībai jau pirms jauna ciemata plānošanas pieprasa detalizētus inženiertīklu risinājumus. Pareizi ir šos jautājumus risināt tad, kad ir konkrēts attīstītājs. Pašvaldības ir sadzirdētas, un teritoriju plānošana atgriežas pie savas sākotnējās būtības,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs. 

Noslēdzoties administratīvi teritoriālajai reformai, pašvaldībām bija pienākums līdz 2025. gada beigām izstrādāt jaunus teritoriju plānojumus. No 43 Latvijas pašvaldībām, vairāk nekā 20 pašvaldībām atjaunoto teritoriju plānojumu izstrāde nav noslēgusies. Līdzšinējā prakse liecina, ka plānojumu izstrāde un saskaņošana bieži ilgst vairākus gadus, radot nenoteiktību gan pašvaldībām, gan uzņēmējiem. 

KEM sadarbībā ar Valsts vides dienests (VVD) un pašvaldību pārstāvjiem ir izvērtējusi līdzšinējo praksi pašvaldību teritorijas plānojumu vides prasību izvērtēšanas procesā un identificējusi vairākus aspektus, kuru vērtēšanā veidojas atšķirīga izpratne starp plānu izstrādātāju un VVD. Tas iezīmējas biotopu attēlošanā, aizsargjoslu un funkcionālā zonējuma mijiedarbībā, notekūdeņu pārvaldības plānošanā, kā arī gadījumos, kur nav pieejama vēsturiskā informācija vai konstatējamas nepilnības publiski pieejamos valsts datu reģistros. Tas savukārt padara lēmumu pieņemšanas procesu garāku un smagnējāku abās pusēs. 

Izvērtējot biežāk sastopamās situācijas, ministra uzdevumā ir sagatavotas vienotas vadlīnijas, kas nosaka, kuras prasības ir jāvērtē jau teritorijas plānošanas stadijā un kuras attiecināmas uz vēlāku jau konkrētu ieceru attīstīšanas posmu. Vienotas vadlīnijas dos iespēju pašvaldībām pēc iespējas ātrāk tiesiski nostiprināt pašvaldības iecerēto sava reģiona attīstības virzienu. 

Efektīvāks teritoriju plānojumu saskaņošanas process būs nozīmīgs arī stratēģiski svarīgu investīciju projektu īstenošanai.

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Birokrātijas mazināšana