Ceturtdien, 29. oktobrī, Luksemburgā notika Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes (TTE) sanāksme. Latvijas delegāciju vadīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis. Parlamentārais sekretārs piedalījās ES dalībvalstu viedokļu apmaiņā, uzsverot nepieciešamību stiprināt energoapgādes drošību, aizsargāt kritisko enerģētikas infrastruktūru un norādot uz drošas energoapgādes un pieejamu enerģijas cenu nozīmi ES enerģētikas politikā pēc 2030. gada.
“Raugoties nākotnē, energosistēmas noturībai jākļūst par vienu no enerģētikas politikas centrālajiem elementiem. Šī vasara visā Eiropā pārbaudīja energoinfrastruktūras spēju izturēt krīzes situācijas. Latvijā viena no pēdējo gadu lielākajām vētrām uzskatāmi parādīja, cik būtiska ir spēja ātri un efektīvi atjaunot energoapgādi. Arī kiberdrošības un fiziskās drošības apdraudējumi prasa mērķtiecīgas investīcijas energoinfrastruktūras noturībā. Tāpēc atbalstām darbu, lai stiprinātu pārrobežu elektroinfrastruktūru, veicinātu tās modernizāciju un nodrošinātu, ka jaunie projekti jau pēc būtības ir noturīgi pret dažādiem apdraudējumiem, " uzsvēra KEM parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis.
Īpaša uzmanība pievēršama Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu izbūvētās infrastruktūras aizsardzībai. Latvija uzsvēra nepieciešamību nodrošināt rezerves daļas, specializētas remonta iespējas un savstarpējo palīdzību, kā arī turpināt ES politisko un finansiālo atbalstu infrastruktūras noturības stiprināšanai.
Apspriežot elektroenerģijas tīklu tarifu regulējumu, Latvija pauda atbalstu elektrifikācijas un digitalizācijas veicināšanai un enerģijas izmaksu samazināšanai patērētājiem. Vienlaikus Latvija uzsvēra, ka jāņem vērā dalībvalstu atšķirīgie apstākļi un jāsaglabā nacionālo regulatīvo iestāžu elastība tarifu metodoloģijas noteikšanā.
“Eiropai jānosaka kopīgi mērķi, nevis pārlieku detalizēti noteikumi. Dalībvalstu elektroenerģijas tirgi, tīkli un patērētāju vajadzības atšķiras, tāpēc dalībvalstīm jāsaglabā iespēja izvēlēties risinājumus, kas sniedz reālu ieguvumu patērētājiem,” norādīja E. Cilinskis. Latvija arī uzsvēra, ka nodokļu jautājumi risināmi attiecīgajos nodokļu jomas tiesību aktos.
Diskusijās par ES enerģētikas politisko ietvaru pēc 2030. gada Latvija uzsvēra enerģētiskās neatkarības, drošas energoapgādes un pieejamu enerģijas cenu nozīmi. Energoefektivitātes jomā Latvija atbalsta pāreju no kumulatīvā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa uz energoietilpības rādītāju, kas ļautu vairāk koncentrēties uz faktiskajiem efektivitātes uzlabojumiem. Tāpat Latvija uzsvēra ilgtspējīgas biomasas nozīmi siltumapgādē, jo tās izmantošana palīdz mazināt atkarību no importētajiem energoresursiem, stiprina enerģētisko neatkarību un veicina vietējo atjaunīgo energoresursu izmantošanu.
Sanāksmes ietvaros notika arī Baltijas jūras reģiona enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) dalībvalstu ministru sanāksme. Latvija atbalsta BEMIP jauno rīcības plānu un tā savlaicīgu īstenošanu, uzsverot reģionālās sadarbības un ES finansiālā atbalsta nozīmi. Arī šajā sanāksmē Latvija uzsvēra kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzības nozīmi reģionā, norādot un Baltijas valstu sistēmas operatoru darbu energosistēmas rezervju veidošana , kas var kalpot par pamatu citām ES dalībvalstīm.