Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ciešā sadarbībā ar Baltijas valstu un Somijas atbildīgajām institūcijām, operatīvi seko š.g. 8.oktobrī konstatētajai gāzes noplūdei Balticconnector cauruļvadā.
Šovakar (10.oktobris) Somijas valdības preses konferencē tika ziņots, ka, iespējams apzinātas darbības rezultātā ir bojāts zemūdens gāzes vads un telekomunikāciju kabelis, kas zem Baltijas jūras savieno Somiju un Igauniju. Tika atkārtoti minēts, ka Balticconnector gāzes vads svētdien, 8.oktobrī, tika slēgts, jo bija bažas par gāzes noplūdi. Tāpat tika apstiprināts iepriekš minētais, ka remonts varētu ilgt mēnešus.
Bojājuma cēlonis vēl tiek noskaidrots, taču, ir ticami, ka tas ir ārējas darbības rezultāts. Somijas valdība prognozē potenciāli nelielu gāzes izmaksu pieaugumu ziemas laikā Somijā noplūdes dēļ, taču neuzskata, ka šis varētu būtiski ietekmēt elektroenerģijas cenas.
Neatkarīgi no bojājumiem vai remonta ilguma šobrīd ne Somijas, ne Igaunijas gāzes sistēmu operatori neparedz risku par dabasgāzes nepietiekamību apkures sezonā, īpaši ņemot vērā, ka Inkoo sašķidrinātās dabasgāzes terminālis turpina darboties. Savukārt, bojātais telekomunikāciju kabelis galvenokārt kalpoja kā rezerves vajadzībām, un tā pārrāvums pakalpojumu nodrošināšanu būtiski neietekmē.
Atgādinām, ka kopš š.g. aprīļa Somija uzņemta NATO dalībvalstu saimē. Arī šodien NATO paudusi gatavību sniegt atbalstu Somijai gāzesvada bojājumu izvērtēšanai un kritiskās infrastruktūras drošībai.
KEM skaidro – Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) kopējie krājumi šobrīd veido 21,4 TWh (88%), kas ir viens no lielākajiem aizpildījumiem pēdējos sešos gados. Iesūknēšanas sezona Inčukalna PGK turpinās vēl līdz š.g. 14. oktobrim. KEM uzsver, ka Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma strādā bez traucējumiem un dabasgāzi lietotājiem turpina nodrošināt.
Vienlaikus, KEM atgādina, ka ievērojot ģeopolitiskos apstākļus Aizsardzības ministrija jau ilgstoši pievērš pastiprinātu uzmanību infrastruktūrai Latvijas teritoriālajos ūdeņos.