No 2026. gada 12. augusta Eiropas Savienībā un Latvijā sāktas piemērot pirmās Eiropas Savienības Iepakojuma regulas prasības. Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) uzsver, ka regulas prasības uzņēmējiem jāizpilda regulā noteiktajos termiņos un apmēros, ņemot vērā, ka tās tiks piemērotas pakāpeniski. Tādējādi no 12. augusta nav jāizpilda visas regulā paredzētās prasības vienlaikus – dažām prasībām noteikti konkrēti piemērošanas datumi, savukārt citu prasību piemērošana būs atkarīga no Eiropas Komisijas pieņemtajiem sekundārajiem tiesību aktiem.
KEM aicina uzņēmējus pievērst īpašu uzmanību tam, kurā valstī iepakojums vai iepakotā prece tiek laista tirgū, jo atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs jau ir ieviestas nacionālās prasības, kas uzņēmumiem jāievēro.
No 2026. gada 12. augusta Latvijā tiek piemērotas pirmās Iepakojuma regulas prasības, tostarp prasības attiecībā uz iepakojuma sastāvu, izgatavotāja identificēšanu un ES atbilstības deklarācijas sagatavošanu. Liela daļa šo prasību attiecas uz ražotājiem un citiem tirgus dalībniekiem, un to ietekme patērētājiem ikdienā vēl nav būtiski pamanāma.
Vienlaikus Latvijā no 2026. gada 12. augusta nav ieviesta jaunā Iepakojuma regulā paredzētā ražotāju reģistrācijas kārtība. Līdz jaunās kārtības ieviešanai Latvijā turpina piemērot līdzšinējo kārtību atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Jaunais Iepakojuma regulā paredzētais ražotāju reģistrs dalībvalstīs tiks izveidots pēc Eiropas Komisijas īstenošanas akta pieņemšanas. Latvijā jaunās reģistrācijas kārtības ieviešana šobrīd paredzēta 2028. gadā.
Sakarā ar Iepakojuma regulas piemērošanu aktualizējas arī jautājums par ražotāju dalību ražotāju paplašinātās atbildības sistēmā (kas nepamatoti tiek jaukts ar reģistru un reģistrēšanas pienākumu). Vēršam uzmanību, ka prasība nav jauna, kā obligātā prasība dalībai ražotāju paplašinātās atbildības sistēmā bija noteikta jau Iepakojuma direktīvā, kuru aizstāja Iepakojuma regula. Latvijā ražotāju atbildības sistēmas komersanti darbojas vairāk nekā 10 gadus. Valsts vides dienesta tīmekļvietnē ir publicēta informācija par minētajiem komersantiem un to darbību: https://www.vvd.gov.lv/lv/razotaju-paplasinatas-atbildibas-sistemas. Lai mazinātu administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem, atbilstoši normatīvo regulējumu prasībām dalībā ražotāju paplašinātās atbildības sistēmā ir obligāta, ja gada laikā tiek radīts 300 kg vai vairāk izlietotā iepakojuma.
Uzņēmumam, kas ražo vai iepako preci Latvijā un to piegādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, jānoskaidro arī tās valsts prasības (attiecas uz reģistrāciju un dalību ražotāju paplašinātās atbildības sistēmā), kurā prece tiek laista tirgū. Tas ir īpaši būtiski, jo dalībvalstīs konkrētu Iepakojuma regulas prasību ieviešana var notikt atšķirīgos termiņos. Tādēļ situācija, kad Latvijā noteikta prasība vēl nav piemērojama, automātiski nenozīmē, ka uzņēmumam tā nav jāņem vērā, ja tā produkts tiek laists citas dalībvalsts tirgū un konkrētajā valstī attiecīgā prasība jau tiek piemērota.
Iepakojuma regulas mērķis ir samazināt izlietotā iepakojuma daudzumu, ierobežot nevajadzīgu iepakošanu un veicināt atkārtoti izmantojama un atkārtoti uzpildāma iepakojuma risinājumus. Līdz 2030. gadam paredzēts panākt, ka ES tirgū pieejamais iepakojums ir pārstrādājams, vienlaikus samazinot primāro dabas resursu izmantošanu un palielinot pārstrādātas plastmasas izmantošanu.
Patērētājiem būtiskākās izmaiņas būs redzamas pakāpeniski. No 2027. gada 12. februāra restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem, kas piedāvā dzērienus vai gatavu ēdienu līdzņemšanai, būs jānodrošina iespēja patērētājam izmantot savu līdzpaņemto trauku. Šādu iespēju nedrīkstēs piedāvāt ar mazāk izdevīgiem nosacījumiem nekā vienreizlietojamā iepakojuma izmantošanu.
No 2028. gada 12. februāra ēdināšanas uzņēmumiem, kas piedāvā ēdienu vai dzērienus līdzņemšanai, būs jānodrošina arī iespēja izvēlēties atkārtoti lietojamu iepakojumu.
Savukārt no 2028. gada beigām paredzēta arī vienota iepakojuma marķējuma ieviešana, lai patērētājiem ar viegli saprotamām piktogrammām būtu vienkāršāk atšķirt iepakojuma materiālus un tos pareizi šķirot.
No 2030. gada paredzētas plašākas izmaiņas, tostarp ierobežojumi atsevišķiem vienreizlietojamā plastmasas iepakojuma veidiem. Tie skars arī atsevišķu porciju iepakojumu garšvielām, mērcēm, kafijas krējumam un cukuram viesnīcās, restorānos un kafejnīcās, kā arī noteiktu mazu vienreizlietojamu kosmētikas un higiēnas preču iepakojumu izmantošanu viesnīcās.
No 2030. gada tiks piemērotas arī prasības iepakojuma samazināšanai, pārstrādājamībai, pārstrādātas plastmasas saturam un atkārtotai izmantošanai.
Latvijas patērētājiem būtiska prasība, kas saistīta ar dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, nebūs jaunums – Latvijā depozīta sistēma darbojas jau kopš 2022. gada. Līdz 2029. gadam Latvijai būs jānodrošina Iepakojuma regulā noteikto atsevišķas savākšanas mērķu sasniegšana.
Jāņem vērā, ka Iepakojuma regulas ieviešana uzņēmumiem var radīt sākotnējas izmaksas, piemēram, saistībā ar iepakojuma dizaina maiņu, jaunu materiālu izmantošanu, marķējumu, atkārtotas izmantošanas sistēmu izveidi vai ražošanas procesu pielāgošanu. Vienlaikus nav iespējams noteikt vienotu regulas ietekmi uz visu uzņēmumu izmaksām vai gala cenām patērētājiem. Ietekme būs atkarīga no konkrētā produkta, izmantotā iepakojuma, uzņēmuma izvēlētajiem risinājumiem un citiem tirgus faktoriem.
Aktuālā informācija un atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par Iepakojuma regulu, tostarp par prasībām, ko piemēro no 2026. gada 12. augusta, pieejamas KEM tīmekļvietnē: www.kem.gov.lv/lv/iepakojums.