Vācija, Latvija un Lietuva plāno kopīgu pārrobežu Eiropas elektroenerģijas pārvades projektu Baltijas jūrā "Baltic - German PowerLink". Tas savienos visas trīs valstis, kā arī Baltijas jūras piekrastē esošos atkrastes vēja parkus, tādējādi stiprinot energoapgādes drošumu un energoneatkarību. Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori Vācijas 50Hertz, Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" un Lietuvas AS "Litgrid" līdz rudenim izstrādās projekta īstenošanas tehniski ekonomisko koncepciju, kas ļaus pretendēt uz Eiropas Savienības finansējumu kopīgo interešu projektiem.
Nodomu deklarāciju par starpsavienojuma izveides priekšizpēti trešdien, 18. februārī, Parīzē Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ministru sanāksmes laikā parakstīja Vācijas federālā ekonomikas un enerģētikas ministre Katerīna Reiše (Katherina Reiche), Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns (Žygimantas Vaičiūnas).
“Šis hibrīdais jūras starpsavienojums stiprinātu enerģētisko drošību un enerģētikas nozares noturību, kā arī uzlabotu investīciju vidi, papildus veicinot atjaunīgās enerģijas attīstību un ilgtermiņā sniegtu pienesumu arī tautsaimniecības izaugsmei. Ar šo vienošanos mēs uzsākam izpētes procesu, kas var kļūt par pamatu projekta virzīšanai kopīgu interešu projekta statusa iegūšanai, tādējādi paverot iespējas pretendēt uz Eiropas Savienības finansējumu. Baltijas valstis jau līdz šim ir pierādījušas savu spēju īstenot stratēģiski nozīmīgus enerģētikas projektus, veiksmīgi piesaistot ES līdzfinansējumu,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
"Atjaunīgo resursu īpatsvars kopējā enerģijas bilancē ar katru gadu pieaug un mūsu prognozes liecina, ka jau pēc dažiem gadiem Baltija no elektroenerģijas importētāja kļūs par eksportētāju. Tāpēc ir svarīgi jau savlaicīgi plānot šīs enerģijas eksporta ceļus, ņemot vērā arī vēja parku potenciālu jūrā. Iecere ir, ka hibrīdais savienojums ļaus nodrošināt elektroenerģijas plūsmas abos virzienos, kas būtu gan ieguvums ražotājiem, gan patērētājiem Latvijā un Baltijā un stiprinās energoapgādes drošumu," uzsver Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes loceklis Arnis Daugulis.
Lai gūtu kopīgu izpratni par projekta tehnisko un ekonomisko dzīvotspēju, kā arī izmaksu un ieguvumu sadalījumu, projekts iesniegts iekļaušanai Eiropas desmitgades tīkla attīstības plānā (Ten-Year Network Development Plan – TYNDP). Šajā ietvarā iespējams veikt padziļinātu analīzi par ietekmi uz ES elektroenerģijas tirgiem, piegādes drošību un nepieciešamību pēc ES finansējuma. Lēmums par projekta turpmākajiem soļiem sagaidāms 2026. gada beigās.
Atbilstoši iepriekšējiem pētījumiem un sākotnējo plānošanu, ko veikuši 50Hertz, AST un Litgrid, "Baltic-German PowerLink" būs aptuveni 600 kilometru garš zemūdens kabeļa savienojums starp Vāciju un pieslēguma punktu sauszemē Latvijā (dienvidrietumu daļā) vai Lietuvā (ziemeļrietumu daļā). Sauszemē plānots izbūvēt elektroenerģijas mezglu, caur kuru aptuveni 2 GW (gigavatu) jūras vēja jaudu varēs novirzīt gan uz Vāciju pa "Baltic-German PowerLink", gan nodot Baltijas valstu pārvades sistēmā, ko pārvalda AST un Litgrid.
Papildus informācija:
Līva Jēgere
Komunikācijas vadītāja
Tālr. +371 26151344
E-pasts: liva.jegere@ast.lv