Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu risku pārvaldības plāni 2022.–2027. gadam
Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu risku pārvaldības plānus 2022.–2027. gadam (turpmāk – Plāni) ar mērķi sabalansēt vides un saimnieciskās vajadzības ūdens resursu lietošanā un apsaimniekošanā, kā arī apzināt un mazināt plūdu riskus, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma izstrādāja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Plāni 2022. gada 19. aprīlī apstiprināti ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu un atjaunoti ar 2023. gada 26. janvāra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu.
Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plānu nepieciešamību un saturu nosaka ES Direktīva 2000/60/EK (Ūdens struktūrdirektīva) un Direktīva 2007/60/EK (Plūdu direktīva), kā arī Ūdens apsaimniekošanas likums. Šādi plāni Latvijā tiek izstrādāti jau vairākas reizes – upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāns trešo reizi un plūdu risku pārvaldības plāns otro reizi. Šajā reizē katra upju baseina plūdu risku pārvaldības plāns integrēts apsaimniekošanas plānā.
Plānus izstrādā četriem Latvijas upju baseinu apgabaliem – Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabaliem. Plāni satur visaptverošu upju baseinu apgabalu raksturojumu, detalizētu informāciju par upju, ezeru, piekrastes ūdeņu un pazemes ūdeņu ķīmisko un ekoloģisko kvalitāti. Tajos izvērtētas ūdensobjektu ekoloģiskā un ķīmiskā stāvokļa pārmaiņu tendences un aprakstīti līdz 2027. gadam sasniedzami kvalitātes mērķi, analizētas slodzes, kas pasliktina ūdens stāvokli, kā arī apskatīta ūdens izmantošanas ekonomiskā nozīme. Tāpat ar Plāniem tiek noteiktas plūdu risku teritorijas, plūdu iespējami postījumi un to radītie zaudējumi. Būtiska Plānu sastāvdaļa ir pasākumu programmas, kas paredz rīcības ūdens stāvokļa uzlabošanai un plūdu novēršanai vai applūšanas riska mazināšanai.
Ūdeņu stāvokli katrā upju baseinā vērtē ūdensobjektiem jeb lielākajiem ezeriem, upēm vai to posmiem, piekrastes ūdeņu posmiem. Kopā Latvijā ir izdalīti 768 virszemes ūdensobjekti. Kā labā ekoloģiskā stāvoklī esoši no tiem novērtēti 31% ūdensobjektu. Vairums ūdensobjektu novērtēti kā vidējā ekoloģiskajā stāvoklī esoši. Vismazāk labā stāvoklī esošu ūdensobjektu ir Lielupes baseinā (tikai 8% upju un 31% ezeru ūdensobjektu), visvairāk – Gaujas baseinā (47% upju un 45% ezeru ūdensobjektu).
Būtiskāko ietekmi uz virszemes ūdeņiem rada (pēc nozīmības, dilstošā secībā)
- upju regulējumi,
- izkliedētais piesārņojums ar slāpekļa un fosfora savienojumiem,
- citas slodzes (pārrobežu piesārņojums, invazīvās sugas, klimata pārmaiņas u.c.),
- HES aizsprosti un citu šķēršļi,
- notekūdeņu novadīšana.
Lielākajā daļā virszemes ūdensobjektu par būtiskām uzskatāmas vairākas slodzes.
Visi četri Plāni un ar to izstrādi saistītie dokumenti, kā arī iepriekšējo periodu (2009.–2015. un 2016.–2021.) plāni pieejami Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājas lapā.
Savukārt šeit pieejamas plānu saīsinātās versijas ērtākai lasīšanai:
- Daugavas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas un plūdu risku pārvaldības plāns 2022.–2027. gadam – SAĪSINĀTĀ VERSIJA;
- Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas un plūdu risku pārvaldības plāns 2022.–2027. gadam – SAĪSINĀTĀ VERSIJA;
- Lielupes upju baseinu apgabala apsaimniekošanas un plūdu risku pārvaldības plāns 2022.–2027. gadam – SAĪSINĀTĀ VERSIJA;
- Ventas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas un plūdu risku pārvaldības plāns 2022.–2027. gadam – SAĪSINĀTĀ VERSIJA;