Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde vides, enerģētikas un klimata politikas jomās.
Ministrija ir izveidota 2023. gada 1. janvārī, reorganizējot Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Klimata un enerģētikas ministrijas darbības nodrošināšanai no Ekonomikas ministrijas tika nodotas divas enerģētikas politikas struktūrvienības - Enerģijas tirgus un infrastruktūras departaments un Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departaments, savukārt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - Klimata pārmaiņu departaments. 2024. gada 1. jūlijā Klimata un enerģētikas ministrijā darbu uzsāka vides politikas eksperti no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas. Vienas ministrijas pārraudzībā nu tiek īstenota trīs politisko virzienu attīstība – klimats, enerģētika un vides aizsardzība.
KEM padotībā atrodas šādas kapitālsabiedrības: SIA Vides investīciju fonds, kura darbības mērķis ir vides piesārņojuma samazināšana, veicinot vides aizsardzības projektu realizāciju, AS "Augstsprieguma tīkls", kas ir Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kā arī Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”. Ministrijas padotībā ir Valsts vides dienests.
Vides politikas jomā ministrija atbild par vides prasību noteikšanu un uzraudzību; zemes dzīļu resursu aizsardzību, izmantošanu un apsaimniekošanu; pazemes un virszemes ūdens resursu aizsardzību, izmantošanu un apsaimniekošanu; aprites ekonomiku un atkritumu apsaimniekošanu; plūdu novēršanu un pārvaldību; bīstamo vielu un radiācijas drošību un avāriju pārvaldības politiku; piesārņojuma mazināšanu, sanācijas pasākumiem un ūdenssaimniecības pakalpojumu un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Enerģētikas politikas jomā ministrija atbild par enerģijas tirgus darbību un attīstību; enerģētikas infrastruktūras darbības noturību, attīstību un energoapgādes drošumu; ilgtspējīgu energoresursu noteikšanu un pārvaldību; energoefektivitātes (izņemot ēku energoefektivitātes) veicināšanu un enerģētikas krīzes novēršanas un pārvaldību.
Klimata politikas jomā ministrija atbild par siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes uzskaites un pārvaldību; emisiju tirdzniecības sistēmas pārvaldību; tautsaimniecības dekarbonizācijas pārvaldību; noturības pret klimata pārmaiņām stiprināšanu, tai skaitā pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimata riskiem saistīto pārvaldību; klimata politikas integrāciju citu nozaru politikās, kā arī starptautiskās klimata politikas koordināciju un pārstāvniecību.
Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums. Ar Klimata un enerģētikas minitrijas stratēģiju 2023.-2024. gadam var iepazīties šeit, bet darba plānu 2025. gadam - šeit.