Klimata pārmaiņu rezultātā plūdi visā pasaulē ir kļuvuši gan biežāki, gan postošāki. Plūdu apdraudēto teritoriju apzināšana ir valstiski nozīmīgs process, gan ar mērķi pasargāt dzīvības un cilvēku radīto saimniecisko vidi, gan arī no dabas resursu racionālas apsaimniekošanas un vides daudzveidības saglabāšanas viedokļa.
Ūdens apsaimniekošanas likums, ar kuru ir pārņemtas 2007. gada 23. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību prasības, uzdod veikt plūdu riska sākotnējo novērtējumu visā valsts teritorijā, uz tā pamata noteikt būtiska plūdu riska apdraudētās teritorijas, izstrādāt iespējamo plūdu postījumu un riska kartes un sagatavot plūdu riska pārvaldības plānus katrai no tām. Katrs plānošanas dokuments tiek atjaunots reizi sešos gados.
Sākotnējais plūdu riska novērtējums ir nacionāla mēroga pētījums, kas apraksta iepriekš notikušus plūdus, kam bijusi būtiska nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību, un kas nākotnē varētu atkārtoties līdzīgā vai lielākā apmērā. Pētījumā novērtē plūdu risku nacionālā līmenī un uz novērtējuma pamata identificē teritorijas, kurās varētu rasties būtisks plūdu risks – nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas. Saskaņā ar aktuālo Sākotnējo plūdu riska novērtējumu 2025. – 2030. gadam Latvijā ir identificētas 35 nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas.
LVĢMC, 2024
- Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2019. – 2024. gadam
- Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma 2008.-2015.gadam
Iespējamo plūdu postījumu vietu un plūdu riska kartes
Kartēs attēlotas pavasara plūdu un jūras vējuzplūdu applūšanas riska zonas pie vairākiem plūdu riska scenārijiem t.i. dažādām iestāšanās varbūtībām: 50%, 20%, 10%, 5%, 2%, 1% , 0,5%.
Plūdu postījumu vietu kartes attēlo plūdu riskam pakļautās teritorijas platību un vidējo ūdens dziļumu, bet plūdu riska kartes attēlo plūdu iespējamās nelabvēlīgās sekas, piemēram, apdraudēto iedzīvotāju skaitu, apdraudēto infrastruktūru un apbūvi, potenciāli piesārņojošos objektus, apdraudēto kultūrvēsturisko mantojumu u.c.
Iespējamo plūdu postījumu vietu un plūdu riska kartes: skatīt šeit
Ir uzsākta iespējamo plūdu postījumu vietu un plūdu riska karšu periodam no 2025.gada sabiedriskā apspriešana. Tā ilgs līdz 2026. gada 27. februārim. Iepazīties ar kartēm un uzzināt, kā piedalīties sabiedriskās apspriešanas procesā var LVĢMC mājaslapā: šeit.
Plūdu riska pārvaldības plāni
Plūdu riska pārvaldības plānu mērķis ir samazināt ar plūdiem saistītu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību, tai skaitā, mazināt virszemes ūdeņu iespējamu piesārņojumu un krasta erozijas procesus jūras, upju, ezeru un HES uzpludinājumu krastos. Tāpēc šajos dokumentos ietverts vispārīgs plūdu un to pārvaldības raksturojums katrā upju baseinu apgabalā, plūdu riska sākotnējais novērtējuma rezultāti, plūdu postījumu un riska kartes un to apraksts, katram upju baseinu apgabala izvirzīti specifiskie mērķi, kā arī izstrādāta pasākumu programma plūdu risku samazināšanai.
Plūdu riska pārvaldības plāni 2022. – 2027. gadam ir izstrādāti kā vienots dokuments ar upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem, pieejami šeit.
Plūdu riska pārvaldības plāni 2016. – 2021.gadam: skatīt šeit.