Otrdien, 16. decembrī, Briselē notika Eiropas Savienības (ES) Vides ministru padomes sanāksme. Latviju tajā pārstāvēja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Sanāksmes laikā notika viedokļu apmaiņa par ES bioekonomikas stratēģiju un apstiprināja Padomes secinājumus “Eiropas vide 2030. gadā – Veidojot pret klimata pārmaiņām noturīgāku un apritīgāku ekonomiku Eiropā”.
Padomes sanāksmes laikā notika viedokļu apmaiņa par bioekonomikas stratēģiju, ko nesen prezentēja Eiropas Komisija (EK). Tā tika prezentēta kā jauns stratēģisks satvars konkurētspējīgai un ilgtspējīgai ES bioekonomikai. ES bioekonomikas stratēģija ir iespēja radīt pievienoto vērtību mūsu vietējiem resursiem, ieguldot naudu reģionos, vienlaikus veicinot enerģētisko neatkarību un radot darba vietas.
Sanāksmes laikā, uzrunājot Eiropas vides ministrus, Melnis uzsvēra, cik ir svarīgi, ka bioekonomikas stratēģijas projekts atspoguļo arī iespēju izmantot biomasu enerģētikā: “Latvijas ieskatā bioenerģija joprojām būs svarīga energoresursu struktūras sastāvdaļa un palīdzēs sasniegt ES atjaunīgās enerģijas un klimata mērķrādītājus, stiprinās energoapgādes drošumu un nodrošinās enerģijas pieejamību. Latvijai biomasas izmantošana ir nozīmīga, tā deva iespēju pārtraukt enerģijas importu no Krievijas. Tas ir ilgtspējīgs, vietējais resurss, kas palīdz nodrošināt enerģētisko neatkarību. Turklāt ir situācijas, kad biomasa iedzīvotājiem ir vienīgais pieejamais apkures avots. Jāizmanto maksimāli vienkāršus un efektīvus risinājumus, kas novērš nevajadzīgas procedūras biomasas ilgtspējības pārbaudei un enerģētikā nediskriminē biomasu.” Ministrs pauda gatavību konstruktīvai sadarbībai, atbalstot ES iniciatīvas, kas līdzsvaro drošības vajadzības, klimata mērķus un ekonomisko izaugsmi.
2024. gada martā EK publicēja Astotās vides rīcības programmas vidusposma pārskatu un septembra beigās Eiropas Vides aģentūra publicēja jaunāko ziņojumu par Eiropas vides stāvokli – “Eiropas vide 2025. gadā”, kur secināts, ka, neraugoties uz panākto progresu, ir vajadzīgi turpmāki centieni, tostarp attiecībā uz īstenošanas darbībām un pasākumiem, lai sasniegtu 2030. gada prioritāros mērķus tādās jomās, kā pielāgošanās klimata pārmaiņām un aprites ekonomika.
Ņemot to vērā, Dānijas prezidentūra ierosināja Padomes secinājumu kopumu “Eiropas vide 2030. gadā – Veidojot pret klimata pārmaiņām noturīgāku un apritīgāku ekonomiku Eiropā”, kura mērķis ir noteikt Padomes prioritātes un vērienu gaidāmajām iniciatīvām par klimatnoturību un aprites ekonomiku. Sanāksmes laikā tika apstiprināti Padomes secinājumi. Latvija atbalstīja izteiktos secinājumus par aprites ekonomikas turpmākās attīstības virzieniem, akcentējot jau pieņemto tiesību aktu efektīvas īstenošanas nozīmi un īpaši uzsverot secinājumos pausto aicinājumu EK vērsties pret kaitējošu dempinga praksi plastmasas nozarē. Saistībā ar noturību pret klimata pārmaiņām, Latvija atbalstīja secinājumos pausto pārrobežu sadarbības nozīmi, lai labāk pārvaldītu pārrobežu un starpnozaru riskus, kā arī pausto mērķi proaktīvi un izlēmīgi integrēt noturību pret klimata pārmaiņām visās attiecīgajās politikas jomās, nozarēs un pārvaldības līmeņos.
Dalībvalstis sanāksmes laikā arī uzklausīja un atbalstīja Francijas sniegto informāciju par steidzamo nepieciešamību rīkoties Eiropas līmenī attiecībā uz īpaši ātrās modes ietekmi uz vidi un ekonomiku, Kipras prezidentūras darba programmu, kā arī informāciju par galvenajām nesen notikušām starptautiskām sanāksmēm un citus jautājumus.
Vizītes laikā ministrs Kaspars Melnis piedalījās arī Zaļās izaugsmes grupas (Green Growth Group) sanāksmē, kurā ministrs uzsvēra, ka, attīstot ilgtspējīgu ekonomiku, būtiski fokusēties uz kritisko aspektu – Eiropas konkurētspēju. Savukārt darba pusdienu laikā ministri diskutēja par investīcijām vides mērķu sasniegšanā.