Pirmdien, 15. decembrī, Briselē norisinājās Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas (TTE) ministru padomes sanāksme, kurā Latviju pārstāvēja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Sanāksmes laikā ministri pauda atbalstu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) turpināšanai pēc 2027. gada un notika diskusija par Eiropas elektrotīklu pakotni. Tāpat tika apspriests Latvijas ierosinātais jautājums par siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģijas savlaicīgu publicēšanu.
ES enerģētikas ministru padome panāca daļēju vienošanos par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI, Connecting Europe Facility) 2028.–2034. gadam, nodrošinot juridisko pamatu investīcijām Eiropas transporta un enerģētikas infrastruktūras tīklos, tostarp militārās mobilitātes un pārrobežu atjaunīgās enerģijas projektos. Tas nozīmē, ka šādiem pārrobežu projektiem arī nākotnē būs pieejams ES līdzfinansējums. Vienošanās ir daļēja, jo neietver finanšu jautājumus, kas pašlaik tiek apspriesti sarunās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (Multiannual Financial Framework).
Ministrs savā uzrunā uzsvēra EISI sniegtā atbalsta nozīmi mūsu valstij: “EISI ir sevi pieradījis instruments, kas palīdzējis stiprināt valsts drošību un iegūt enerģētisko neatkarību. Baltijas valstu elektroenerģijas tīkla sinhronizācija ar Eiropu bez tā būtu neiespējama. Svarīgi, lai šis instruments turpinātu darboties, jo gan savienojamība, gan infrastruktūras noturība ir būtiskas nepieciešamības. Tās ir mūsu konkurētspējas, drošības un vienotības pamats. EISI nākamajā daudzgadu finanšu shēmā ir jāpaliek stabilam, labi finansētam un pieejamam,” sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Nākamais solis ir sarunas par EISI regulējuma galīgo redakciju trialogos, kas norisināsies starp Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju.
Tāpat starp Eiropas enerģētikas līderiem notika viedokļu apmaiņa par Eiropas elektrotīklu pakotni, kas tika publicēta š.g. 10. decembrī. Eiropas tīklu pakotne ir reakcija uz nepieciešamību pēc spēcīgākas enerģētikas infrastruktūras, palīdzot novērst šķēršļus, kas joprojām kavē Eiropas enerģētikas infrastruktūras un tīras enerģijas iekārtu attīstību.
Melnis sacīja, ka iesniegtā priekšlikuma caurskatīšana vēl turpinās. Kopumā ir nepieciešami visaptveroši risinājumi, kuru mērķis ir paplašināt, stiprināt, modernizēt, padarīt efektīvāku, noturīgāku un digitalizēt ES enerģijas pārvades un sadales infrastruktūru. Melnis novērtēja, ka pakotnē izcelts Harmony Link kā viens no projektiem, kas jāattīsta iespējami ātrāk. Tai pat laikā ministrs akcentēja, ka šī nav vienīgā infrastruktūra, kas vēl ir nepieciešama Baltijas reģionā.
Dienas gaitā norisinājās viedokļu apmaiņa par enerģētikas un drošības politikas sasaisti, klātesot NATO ģenerālserketāram M. Ritem (M. Rutte). Klimata un enerģētikas ministrs Melnis pauda: “Mēs enerģētiku un drošību uzskatām par nedalāmām. Ir svarīgi izdarīt izvēli, kas aizsargā abas. Enerģētiskā drošība mums nozīmē noturību, neatkarību un ilgtspēju. Ir jānodrošina, ka enerģētikas infrastruktūra bez traucējumiem spēj tikt galā ar ekstremāliem laikapstākļiem, kiberriskiem un citiem draudiem ģeopolitiskās situācijas dēļ. Ir jādara daudz vairāk, lai aizsargātu kritisko enerģētikas infrastruktūru un uzlabotu tās noturību.”
Darba pusdienu laikā ministriem pievienojās Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) izpilddirektors Fātihs Birols (Fatih Birol), lai kopīgi apspriestu Eiropas piegādes drošību un konkurētspēju mainīgā globālā enerģētikas vidē.
Tāpat enerģētikas ministru padomes laikā Kaspars Melnis uzrunāja klātesošos, uzsverot siltumapgādes sektora nozīmi, un informēja par enerģētikas un mājokļu komisāram Danam Jergensenam (Dan Jørgensen) sevis iesniegto vēstuli, kas uzsver ES siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģijas savlaicīgas publicēšanas nozīmi. Šai ministra vēstulei pievienojās desmit ES dalībvalstis. Vēstule aicina Eiropas Komisiju pievērsties siltumenerģijas sektora izaicinājumiem un piedāvāt stratēģiskus un visaptverošus risinājumus. Būtiski panākt, ka Eiropas Komisijas iniciatīvās ir ņemta vērā vietējo resursu nozīme, t.sk. biomasas loma.