Šoziem sniega sega Latvijā bijusi īpaši bagātīga, salīdzinot ar pēdējiem pieciem gadiem. Arī ledus kārta Latvijas upēs šoziem ir izveidojusies biezāka nekā citus gadus. Šādi ziemas noslēguma apstākļi var ietekmēt pavasara palu norisi un vietām paaugstināt ūdens līmeni, tostarp tur, kur tas iepriekš novērots retāk vai nemaz. Šogad ziemas noslēguma periods ir labvēlīgs tam, lai pali varētu kļūt par plūdiem.
Palu sezona varētu būt ilgāka nekā parasti - apmēram no š.g. 5. marta līdz aprīļa vidum, bet pie lielajiem ezeriem pat ilgstošāk. Plūdi nenotiek visās vietās vienlaicīgi, tiem ir novērots secīgums.
Palu sākums tiks novērots Kurzemes pusē (Ventas upes baseins un citās Kurzemes upēs), kam secīgi sekos Zemgale (Lielupes baseins), Vidzeme (Gaujas baseins) un pēdējā pievienosies Latgale (Daugavas baseins). Provizoriskais palu periods būs novērots arī reģionos pie esošajiem ezeriem ledus biezās kārtas dēļ. Nopietnāki izaicinājumi ir gaidāmi Daugavas un Lielupes baseinos, bet lokālus plūdus var izraisīt pat nelielu upju/grāvju nosprostojums.
Laikapstākļus ticami mēs varam prognozēt trīs dienas uz priekšu. Labvēlīgākajā scenārijā turpināsies pašreizējā situācija, kad pa dienu temperatūra ir nedaudz virs nulles grādiem, bet naktī saglabājas nelieli mīnusi. Tas ir vislēzenākais, teiktu pateicīgākais iespējamais veids, kā atkusnim būt. Ja nebūs gaidāmi nokrišņi, visdrīzāk, redzēsim tipiskos palus – ar dzelteno līmeni, ja skatās pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) klasifikācijas. Savukārt neveiksmīgs scenārijs būs situācijā, ja temperatūra strauji palielināsies – būs lielāki plusi un papildu nokrišņi. Tādā gadījumā varam gaidīt oranžo brīdinājumu, neizslēdzot arī iespēju vietām izsludināt sarkano brīdinājumu.